EP apstiprina «griestus» komisijām par maksājumiem ar norēķinu kartēm

 Eiropas Parlaments otrdien plenārsēdes balsojumā apstiprināja noteikumus par starpbanku komisijas maksu ierobežojumiem, ko piemēro ar kartēm saistītiem maksājumiem. 

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, "Vienotība"), kura darbojas EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, pieņemto regulu uzskata par nozīmīgu soli patērētāju un tirgotāju atbalstam, informēja deputātes pārstāvis Ģirts Salmgriezis.

"Mēs, patērētāji, bieži it nemaz neaizdomājamies, ka daļu no preces cenas sastāda arī šis pārdevēja obligātais maksājums bankai par kartes apkalpošanu. Savukārt izmaksas par šo komisijas maksu bankai tiek pārnestas uz gala produkta cenu, par kuru no saviem maciņiem maksājam mēs," uzsver  Vaidere.

EP deputāte cer, ka jaunie noteikumi būs stimuls tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz šim nepieņēma maksājumus ar bankas kartēm tieši augsto izmaksu dēļ, to tagad darīt labprātāk. Lai arī teorētiski regulas noteikumi varētu būt labs iemesls mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu cenu samazinājumam, attiecībā uz to EP deputāte par to nav tik optimistiski noskaņota.

Komisijas maksas, kuras bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par pircēju maksājumu apstrādi, līdz šim katra banka noteica pati. Savukārt jaunā regula šīm maksām ir definējusi griestus 0,2% apmērā no pirkuma summas par norēķiniem ar debetkartēm un 0,3% apmērā par kredītkartēm. Arī bankas šajā gadījumā ir starpnieki, kuriem jāveic regulāri maksājumi karšu sistēmām, piemēram, „Visa” vai „Mastercard”.

"Ieguvēji no jaunajiem noteikumiem, kas būtiski ierobežos bankas karšu komisijas maksas, būs gan tirgotāji - jo sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi -, gan arī patērētāji," uzskata Inese Vaidere, uzsverot, ka līdz šim komisija par norēķiniem ar karti bijusi lielā mērā neregulēta joma.

Komercbanku asociācija skaidro, ka regula,   par ko vēl būs jāvienojas ES Ministru Padomei, regulē nevis komisijas maksas, kas tirgotājiem ir jāmaksā bankām, bet gan starpbanku komisijas maksas jeb komisijas maksu, ko viena banka – kartes pieņēmējbanka, maksā otrai bankai – kartes izdevējbankai.

Regula neregulē tirgotāju komisijas maksas, tās arī turpmāk tiks noteiktas divpusējos līgumos starp banku un tirgotāju.

Regula paredz maksimālo starpbanku komisijas maksa: debetkartēm 0,2% no darījuma vērtības un/vai ne vairāk kā 5 eirocenti, un kredītkartēm 0,3% no darījuma vērtības.

Regula paredz bankām jaunus papildu uzdevumus, kas vienlaikus ir arī jaunas izmaksas karšu darījumu apkalpošanā - jānodrošina kredītkaršu un debetkaršu vizuāla un elektroniska atpazīstamība (tas ir, jāvienojas ES līmenī par vienotu atpazīstamības veidu, jārada jauni karšu dizaini un jāražo jaunas karšu sagataves, jāpārprogrammē POS termināli). Tāpat bankām būs jāsniedz jauna plaša informācija par to, kur tiek izlietota un kā veidojas starpbanku komisijas maksa, piemēram, maksājumi VISA un „MasterCard”, licences maksa, maksa karšu datu apstrādes kompānijai, maksa par POS uzturēšanu, sertificēšanas un drošības izdevumi, bankas ienākums u.c.

Taču banku asociācija norāda, ka regula paredz atteikties no visu karšu pieņemšanas noteikuma, tas ir, tirgotājs varēs izvēlēties, kādas kategorijas kartes – debetkartes vai kredītkartes pieņemt. Tas sarežģīs patērētājiem iespējas norēķināties ar karti: būs jāseko līdzi, kādas kartes pieņem, nāksies vienlaicīgi uzturēt vairākas kartes vai pirkumu apmaksai izmantot skaidru naudu (par papildu komisijas maksu izņemot to no ATM).  

Arī bankas atzīst, ka nav garantijas gaidītajam cenu un patērētāju izdevumu samazinājumam.              ES līmeni, sākot diskusiju par regulas nepieciešamību, tika akcentēts viens ieguvums – sagaidāmais cenu samazinājums patērētājiem caur mazākām tirgotāju komisijām un attiecīgi zemākām cenām veikalos - tirgotājiem nav motivācijas vai obligātas prasības pazemināt preču un pakalpojumu cenas, ja kāds no to izdevumu posteņiem (tirgotāju komisijas maksas) samazinās

Tā kā bankām sagaidāmi jauni izdevumi karšu apkalpošanā, bet maksimālā starpbanku komisijas maksas likme ir ierobežota, nevar izslēgt iespēju, ka bankām būs jāmeklē citi veidi, kā nodrošināt karšu biznesa rentabilitāti, brīdina asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt