Dienas notikumu apskats

Vācijā daudzi tūkstoši bēgļu gaida jāvārdu palikšanai valstī un spiesti dzīvot teltīs

Dienas notikumu apskats

Francijā piemin uzbrukuma «Charlie Hebdo» upurus

Pieņemts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2016.-2020. gadam

Ēnu ekonomiku piecu gadu laikā grib samazināt līdz vidējam līmenim ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ceturtdien, 7.janvārī, pieņēmusi zināšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2016.-2020.gadam. Tas paredz piecu gadu laikā samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim - 18,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Amatpersonas uzsver, ka plāna īstenošana "tiks sākta jau rīt".

Jaunais Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2016.-2020.gadam būs atvērts dokuments, kas vajadzības gadījumā tiks papildināts. Tā pēc šodien notikušās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes, kurā jaunais plāns pieņemts zināšanai, uzsvēra amatpersonas.

Plāna mērķis ir piecu gadu laikā samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par pieciem procentpunktiem no iekšzemes kopprodukta. Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes vadītāja, demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") to uzskata par gana ambiciozu mērķi.

"Ir cilvēki, kas grib vēl straujāko šo ēnu ekonomikas samazināšanu. Ja izdosies, tas būtu vēl labāk," vērtēja Straujuma.

 

Cer kriminalizēt aplokšņu algas

Kopumā plānam iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi, kas apstrādāti un iekļauti Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā 2016.-2020.gadam. "Šis plāns ir iecerēts kā atvērts dokuments, tas nav noslēgts plāns," stāsta Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Ņemot vērā to, ka par vairākiem priekšlikumiem sēdes dalībnieku viedokļi atšķīrušies, plāna pieslīpēšanu plānots turpināt līdz pat šā gada maijam. Toties citi ierosinājumi, tostarp iecere paredzēt kriminālsodus par aplokšņu algām, tikšot īstenoti "jau no rītdienas”.

"Viena no svarīgākajām [lietām] šobrīd ir Saeimā – tā sauktā aplokšņu algu kriminalizācija. Mēs uzskatām, ka šis ir neatliekami risināms uzdevums un šobrīd mēs redzam, ka aplokšņu algu izmaksātāji netiek nekādā veidā sodīti – ir iesniegts līdz noteiktam līmenim administratīvā atbildība, pēc noteikta – kriminālā. Es ceru, ka likumdevēji šo likumu pieņems," pauda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Tāpat jau tagad, piemēram Valsts ieņēmumu dienests strādājot kopā ar Komercbanku asociāciju, lai dienests pietiekami ātri varētu saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem. Bet Satiksmes ministrija strādājot pie taksometru nozares sakārtošanas, kur ēnu ekonomika esot 80 procenti. 

Padome vienojusies pētīt arī iemeslus, kādēļ iedzīvotāji attaisno nodokļu nemaksāšanu.

"Tas arī ir viens no plāna punktiem - tiešām izpētīt, kādēļ 75% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar nodokļu izlietojumu. Ja cilvēki uzskata, ka šī nodokļu sistēma nav pret viņiem godīga un nodokļu izlietojums ir neadekvāts, tad, visticamāk, viņi nebūs motivēti samaksāt visus šos nodokļus," sprieda Ašeradens.

 

Bažas par represijām 

Pārliecību par to, ka nodokļu maksātāju samaksātā nauda tiek izlietota pareizi, par svarīgu aspektu sauc arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Viņš gan neslēpj -

uzņēmēju organizācijas ir nobažījušās, ka ēnu ekonomikas apkarošanā pārlieku liels uzsvars tiek likts uz dažādām represijām.

"Uztrauc cita dimensija - respektīvi, lai šis plāns vai citas kaut kādas darbības... Tā vietā, lai meklētu caurumus melnajā vai pelēkajā sektorā, vai šie visi šķēršļi vēl vairāk nesamazina cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību?" vaicāja LTRK prezidents.

Uz bažām par represīvajiem pasākumiem norāda arī Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Tas varot palielināt birokrātisko slogu uzņēmējdarbībai. “Lai nesanāk tā, ka apkarojot ēnu ekonomikai, sāk apkarot arī uzņēmumus,” piebilst Sauka.

Tajā pat laikā viņš atzīst - šis plāns gaidīts jau divus vai trīs gadus. Tajā gan aizvien daudzas lietas pietrūkst. Piemēram, nav īsti sasaites ar iepriekšējo plānu, kas esot bijis gana veiksmīgi īstenots un mazinājis ēnu ekonomika.

Viņš pieļauj, ka pietrūcis laika un resursu, varbūt arī vēlēšanās, lai ieviestu uz rezultātu orientētus pasākumus. Plānā daudz tiekot runāts par darba grupu sasaukšanu, kas neliecina tam par labu.

Plānā īpaši paredzēts sakārtot problemātiskās jomas, piemēram, būvniecību, kur grib ieviest nodarbināto personu elektronisko reģistrēšanu, kā arī tirdzniecību, kur plānots, piemēram, pilnveidot kases sistēmu prasības. "Iesaistījās gan uzņēmēji, gan Ekonomikas ministrija, gan citas ministrijas - tas nozīmē, ka cilvēki uzskata, ka šis plāns tiks realizēts, ka tas vairs nav formāls, un tā ir pozitīvā puse," sacīja Straujuma. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti