Ēnu ekonomiku piecu gadu garumā cer samazināt par 1% IKP gadā

Nule kā beidzies termiņš, līdz kuram ministrijām un sociālajiem partneriem jāiesniedz Finanšu ministrijai (FM) priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai. Jauno Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu iecerēts sagatavot līdz augustam. Pasākumi nebūšot kardināli, taču mērķis ir nelegālās ekonomikas īpatsvaru ik gadu piecu gadu garumā samazināt par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par ēnu ekonomikas apkarošanu pēdējos gados runāts daudz. Atbilstoši dažādu akadēmisku pētījumu datiem, visstraujākais ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums piedzīvots laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam, bet pēc tam šī samazinājuma tempi kļuvuši lēnāki vai pat piedzīvots ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums.

Patlaban nelegālās ekonomikas apmērs sasniedz aptuveni 25% no IKP. Tagad valdība un FM ar jaunu sparu ķērusies pie ēnu ekonomikas apkarošanas plānu kaldināšanas. Šā mēneša sākumā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē prezentētajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģijā noteikts pavisam konkrēts mērķis – piecu gadu garumā ik gadu samazināt nelegālās ekonomikas īpatsvaru par 1% no IKP.

Sasniegt Eiropas vidējo līmeni 

"Mēs balstāmies uz profesora Šneidera aprēķiniem, kurš rēķina ēnu ekonomiku visā globālajā telpā un īpaši Eiropas telpā. Pēc viņa aprēķiniem sanāk, ka Latvijā ēnu ekonomikas apmērs ir zemākais no visām Baltijas valstīm, pēc citiem pētījumiem sanāk citādāk. Bet mēs varētu teikt, ka Baltijā vidēji tas ir 25%, bet Eiropā vidēji tas ir aptuveni 18%, tādēļ mēs uzskatām, ka Latvijā ar tādu ātrumu, kā mēs samazināsim ēnu ekonomiku, mums vajadzētu piecu gadu laikā sasniegt Eiropas vidējo rādītāju," topošā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna mērķus skaidro FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Arnis Sauka, kura vadībā sagatavotie Ēnu ekonomikas indeksa pētījumi gadu no gada aktualizē jautājumu par nelegālās ekonomikas pastāvēšanu Latvijā, šo mērķi sauc par sasniedzamu, taču apšauba, vai, to īstenojot, Latvijai izdosies samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru līdz Eiropas vidējam līmenim.

"Šis mērķis sasniegt Eiropas vidējo līmeni piecu gadu laikā, lai tie būtu 18%, vienalga pēc kura pētījuma, tas nav tik svarīgi. Bet mums ir jāsaprot, ka arī Eiropa iet uz priekšu ēnu ekonomikas apkarošanā, tur ir daudz un dažādas iniciatīvas, kuras ir veiktas un tiek veiktas, un pēc pieciem gadiem Eiropas vidējais līmenis, visticamāk, vairs nebūs 18%. Samazinot ēnu ekonomiku par 1%, mēs varam darīt labu ekonomikai, bet mēs nekādā gadījumā nevaram sasniegt Eiropas vidējo līmeni," uzskata Sauka.

Budžetā papildu līdz 70 miljoni

Par to, ka ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam ik gadu "aizbirst" garām miljoniem eiro, šaubu nav. Iespējams, tieši tādēļ jautājums par ēnu ekonomikas apkarošanu īpaši aktuālas kļūst brīžos, kad atsākas diskusijas par iespējamu budžeta konsolidāciju. FM parlamentārais sekretārs Ašeradens neslēpj, ka arī tagad ēnu ekonomikas ierobežošana tiek uzskatīta par vienu no iespējamiem budžeta papildināšanas avotiem.

"Tas 1% ēnu ekonomikas samazinājuma nozīmē ap 50 līdz 70 miljoniem eiro papildus budžeta ieņēmumos," spriež FM parlamentārais sekretārs.

Jauno Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu iecerēts sagatavot līdz šā gada augustam. Tajā lielu akcentu plānots likt uz koordinētu ministriju un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas apkarošanā. Pirmās nozares, kurās pastāvošo ēnu ekonomiku plānots apkarot, apvienojot vairāku ministriju spēkus, ir pasažieru pārvadājumi, būvniecība un tirdzniecība. Tomēr, kā uzsver Ašeradens, plānotie pasākumi nebūs ļoti kardināli.

"Mums jāsaprot, ka ēnu ekonomikas samazināšana patiesībā nozīmē milzīgas sociālās pārmaiņas. Tas nozīmē, ka mēs izņemam diezgan milzīgu naudas summu no privātā sektora tirgus. Es nesaku, ka tas ir labi, ka tāda ēnu ekonomika eksistē, bet mums ir jāsaprot, ka, darot to pārāk ātrā tempā, mēs varam radīt neatgriezeniskas sekas daļā privātā sektora," skaidro Ašeradens.

No "ēnas" iznāk arvien vairāk

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka pieļauj, ka, iespējams, pēdējos gados Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārāk daudz uzmanības pievērsis ēnu ekonomikas apkarošanai tieši nozarēs, kur dominē mazie uzņēmumi. "Saprotiet, aizslēdzot ciet mazo, jūs viņu pa taisno aizsūtāt uz sociālā budžeta slogu. Neko citu jūs tur neizdarāt. Tajā pašā laikā, pažēlojot "Gan bei" vai neaiztiekot būvniecības sektoru, jūs dodat signālu, ka tā var," spriež Sauka.

VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā tam nepiekrīt. Viņasprāt, šāds iespaids rodas tikai VID izvēlētās komunikācijas dēļ.

"Jā, vienā daļā ir mazie nodokļu maksātāji. Tajā pašā skaistumkopšanā vai arī autoservisu jomā, kur strādā ļoti daudz mazo uzņēmēju vai mazās SIA ar ļoti nedaudziem nodarbinātajiem cilvēkiem, tās ir tās jomas, par kurām mēs esam visvairāk stāstījuši, visskaļāk runājuši, stāstot par to, ka šīs būs tās jomas, ar kurām mēs strādāsim. Bet paralēli jau notiek tas Valsts ieņēmumu dienesta darbs, ko mēs jau esam darījuši visu laiku. Teiksim, būvniecība, kurā ir ļoti lieli uzņēmumi, lieli apgrozījumi, ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tur mēs turpinām šo darbu. Par to tik skaļi netiek runāts, bet tas ir darbs, kas turpinās visu laiku," skaidro Pelēkā.

Tajā pašā laikā, iespējams, pastiprinātā uzmanība, kas veltīta nelegālās ekonomikas apkarošanai tādās jomās kā, piemēram, skaistumkopšana, zobārstniecība un autoservisi, jau devusi konkrētus rezultātus, uzskata VID ģenerāldirektores vietniece.

"Palielinās to uzņēmumu skaits, kas iznāk no ēnas, oficiāli reģistrē savu saimniecisko darbību. Ja mēs skatāmies dinamiku, tad 2013. gadā valstī bija reģistrēti 183 000 juridisko personu, bet 2015. gada 1. jūnijā tie jau ir 219 000 maksātāju. Viena daļa uzņēmēju, kuri ir reģistrējuši no jauna savu saimniecisko darbību, kļuvuši par oficiāliem nodokļu maksātājiem, noteikti ir tādi, kuri ir bijuši spiesti to darīt VID veikto preventīvo pasākumu rezultātā," uzskata Pelēkā.

Attīstīs IT nemaksātāju atpazīšanai

Turpmākajos gados VID galveno uzmanību plāno pievērst informācijas tehnoloģiju (IT) attīstībai, proti, tādu datorprogrammu ieviešanai, kas ļautu vēl efektīvāk atpazīt potenciālos nodokļu nemaksātājus. Šādu informācijas tehnoloģiju izmantošana ļauj samazināt resursus, kas jāatvēl dažādu pārbaužu un auditu veikšanai,

"Mēs saprotam, ka šajos laikos mēs nevaram nemitīgi paplašināt cilvēkresursus. Tas laiks ir pagājis. Tas, ka mēs varam konstatēt kādus pārkāpumus, ko uzņēmēji veic, bieži vien ir saistīts ar sarežģītām tehnoloģijām. Manis pieminētie kases aparāti, lai atklātu to sagrozīšanu, tur ir vajadzīgi cilvēki ar ļoti specifiskām tehnoloģiskajām zināšanām, tur ir vajadzīgi tehniskie līdzekļi, lai atklātu šos pārkāpumus," norāda VID pārstāve.

Tikmēr Sauka ieteic sākt nevis ar represīvo mehānismu uzlabošanu, bet gan ar administratīvo procedūru atvieglošanu. "Normāli Eiropā, lai samazinātu ēnu ekonomiku par 5% vai 6%, viss, kas ir jāizdara, ir jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Protams, ir vajadzīgs arī represīvais aparāts, bet nekādā gadījumā tas nedrīkst iet pa priekšu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Pie mums ir tieši otrādi," uzskata pētnieks.

Līdzīgu viedokli pauž arī Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras pasniedzējs Māris Jurušs, norādot, ka "piemēram, Pasaules Bankas un "PriceWaterhouseCoopers" ziņojumā bija pateikts, ka tieši Latvijā ir ļoti ilgs administrēšanas laiks. Ne tikai nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem ir dažādi resursi jāvelta grāmatvežiem, dažādu atskaišu un deklarāciju [sagatavošanai] un citiem nepieciešamiem darbiem. Šeit jādomā, kā samazināt slogu tieši godprātīgiem maksātājiem".

Nodokļus palielina, iekasēšana izpaliek

Jurušs, kurš pats ilgus gadus strādājis FM, vērš uzmanību arī uz faktu, ka dažkārt valdība, gatavojot budžetu, savā ziņā pat veicina ēnu ekonomikas pieaugumu. Proti, tiecoties palielināt budžeta ieņēmumus, tiek palielināti nodokļi, bet netiek paredzēti papildu resursi to iekasēšanai.

"Ik pa laikam mums ir runas par dažādu, piemēram, akcīzes nodokļu palielināšanu, bet neseko pasākumi to iekasēšanas nodrošināšanai. Mēs saprotam, ka, pieaugot nodokļu likmēm, būtiski pieaug arī risks jeb riska apetīte. Taču valdība, pieņemot budžetu, nepalielina resursus to iekasēšanai. Viņi pieņem, ka ar tiem pašiem līdzekļiem savāks daudz vairāk naudas, bet, protams, tas tā nav. Tāpēc būtu jāparedz arī adekvāti resursi iekasēšanai. Tās var būt gan darbinieku algas, gan infrastruktūra – skeneri, gan kinologi," spriež Jurušs.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs par lielāko izaicinājumu ēnu ekonomikas apkarošanas jomā atzīst iedzīvotāju domāšanas veida maiņu.

"Ir tādi morāles un ētikas jautājumi, un tā ir daudz komplicētāka situācija. Tas ir jautājums par to, vai Latvijas iedzīvotāji vispār uzticas valdībai. Šeit jāsaka, ka ir tādi trīs izšķirīgi faktori – apmierinātība ar publisko pakalpojumu kvalitāti, tas, vai cilvēki vispār uzticas valdībai, vai, piemēram, ko cilvēki domā par korupciju Latvijā. Un es teiktu, ka mums ir sarežģīta situācija ar šo  morāles pusi, jo vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir akceptējama rīcība. 70% Latvijas iedzīvotāju neuzticas tam, ko saka valsts amatpersonas, bet 90% apgalvo, ka viņi netic Latvijas pensiju sistēmai. Un te mums jāskatās, kas tad ir tie motivatori, lai cilvēki maksātu nodokļus," norāda Ašeradens.

Arī no ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģijas izriet, ka turpmākajos piecos gados par vienu no galvenajām metodēm, kā apkarot nodokļu nemaksāšanu, kļūs iedzīvotāju pārliecināšana par to, ka, nemaksājot nodokļus, nav pamata cerēt uz valsts nodrošināto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti