Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Andri Pētersonu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Irinu Jaunumu

Intervija ar Baibu Fromani

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies no 40% līdz 38,5%

Pērn ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā bija 38,5%, kas ir nedaudz mazāk kā aizpagājušajā gadā, kad tas bija 40%, vēsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Būvniecības uzņēmumu vadītāji gan ēnu ekonomiku aizvien dēvē par būtisku problēmu nozares konkurētspējai.

Nule veiktajā pētījumā par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā norādīts, ka tās mazināšanai nepieciešama ģenerālvienošanās par minimālajām algām un elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana.

Pētījumā secināts, ka aplokšņu algas pērn ir samazinājušās no 36,3% aizpērn, līdz 34,6% pērn. Tāpat gada laikā nedaudz ir mazinājusies uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana – no 19,9% līdz 18,5% un darbinieku skaita neuzrādīšana – no 9,6% uz 7,6%.

Mazinājies arī korupcijas līmenis – no 17,9% 2015. gadā līdz 15,1% 2016. gadā. Tomēr kopumā Latvijas būvniecības nozarē ēnu ekonomika joprojām ir būtiski lielāka nekā vidēji Latvijā.

Būvuzņēmumu partnerības vadītāja Baiba Fromane LTV raidījumā "Rīta Panorāma" gan atzina, ka Lietuvā un Igaunijā būvniecībā ēnu ekonomika nav tik izteikta. Lai uzlabotu situāciju Latvijā ir nepieciešams paveikt daudz darba, jo ēnu ekonomikas pamatā ir dažādi faktori – arī tādi, kas nav saistīti ar būvniecību. Piemēram, daļa strādnieku vēlas saņemt aplokšņu algas, jo netic pensiju sistēmai.

“Ēnu ekonomikas kopējais mazinājums nozarē ir laba tendence, sevišķi ņemot vērā būvniecības produkcijas apjoma būtisku kritumu 2016. gadā par 17,8%, salīdzinot ar 2015. gadu. Nozarē, kur jau tā valda ļoti asa konkurence, kopējais apjoma kritums ietekmē cenas un līdz ar to daudziem uzņēmējiem var būt papildus stimuls iesaistīties ēnu ekonomikas darbībās,” uzsver pētnieks un „SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka.

 “Mēs neesam ļoti precīzi rēķinājuši, cik tas ir eiro, bet no Valsts ieņēmumu dienesta zinot, ka kopējie ieņēmumi ir 210 miljoni eiro no nodokļiem no būvniecības, ja mēs rēķinām kādus 40%, tad tie ir ap 80-90 miljoniem valstij garām,” atzina Sauka.

Vienlaikus Sauka atzina, ka pozitīvus apstākļus ēnu ekonomikai būvniecībā joprojām rada prasība pēc zemākās cenas iepirkumos, kas kopā ar slikti izstrādātiem projektiem būvniekus bieži piespiež meklēt lētākus un nelikumīgus veidus projekta realizēšanai. 

Būvnieki pētījumā atzinuši, ka pārmaiņas ēnu ekonomikas mazināšanā notiek pārāk lēni. Iedarbīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanā būs nozares spēja vienoties par minimālo algu, tādējādi palīdzot risināt aplokšņu algu problēmu nozarē.

Uzņēmēji arī norādījuši, ka uzņēmēju ieskatā būtiskākā ēnu ekonomikas apjomu veicinošā problēma Latvijas būvniecībā ir augstās nodokļu likmes un nekonsekventā nodokļu politika.

Rezultāti rāda, ka būvniecības nozarē uzņēmumi visvairāk izvairās no darbaspēka nodokļu maksāšanas. Tam seko izvairīšanās no ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nomaksas. Vienlaikus pētījums apliecina lielas daļas nozares pārstāvju pozitīvo attieksmi attiecībā uz plānotajām nodokļu reformām.

Jau ziņots, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpināja samazināties, turklāt tas noticis straujāk nekā 2014.gadā. Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies par vairāk nekā 2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014.gadu. Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars aizvien ir ievērojams un pārsniedza 20%.

Pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs no 2009.līdz 2015.gadam liecināja, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, un samazinājums ir salīdzinoši straujāks nekā citus gados.

2014.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ēnu īpatsvars samazinājies tikai par 0,3%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt