Rīta Panorāma

Basketboliste izveido galda spēli burtu un ciparu apgūšanai

Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Lapiņu

Skype intervija ar Jāni Endziņu

Ēnu ekonomika pērn - 23,9%; LTRK: jādomā par motivēšanu, ne tikai apkarošanu

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā nav būtiski mainījies, sasniedzot 23,9%, un ir saglabājies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tas bija 24,2%, un, ņemot vērā ekonomikas izaugsmi šajā laikā, tā nav pozitīva tendence, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš LTV “Rīta panorāmā” atzina, ka ēnu ekonomikas rādītājos mēs jau vairākus gadus “muļļājamies uz vietas” un ir jādomā ne tikai par apkarošanu, bet arī par motivēšanu maksāt nodokļus.

Sauka norādīja, ka 2009.-2010. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija milzīgs – 36% - 38% no iekšzemes kopprodukta. Tad rādītājs  samazinājās, bet 2019. gadā situācija nav būtiski mainījusies. 

Ekonomikai augot, parasti situācija uzlabojas, bet diemžēl Latvijā tā nenotika; ēnu ekonomika var nemazināties, ja uzņēmēji netic, ka valsts adekvāti izmantos nodokļu maksātāju naudu, ja būs korupcijas skandāli, ja kontrole nebūs veiksmīga, skaidroja Sauka.

Ēnu ekonomika pērn – 23,9% no IKP; teju puse – aplokšņu algas

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā par 0,5%, bet Igaunijā par 2,4%, sasniedzot, attiecīgi 22% un 18,2% no IKP.

Aplokšņu algas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas.  

Pētījumi liecina, ka Latvijā vidēji aplokšņu algās maksā 22,3% no visiem ienākumiem, bet Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – 11% – 14%.

Par SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksu

 “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām „aplokšņu” algām.  

Aplokšņu algas Lietuvā un Igaunijā 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājās (Igaunijā par 5,2%, Lietuvā par 1,4%), bet Latvijā vērojams aplokšņu algas pieaugums (par 0,8%).

Pozitīva tendence Latvijā vērojama ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā - Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2019. gadā samazinājās par 1,3%, sasniedzot 16,6%. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ienākumu neuzrādīšanas apjoms 2019. gadā sasniedza 10,6% (pieaugums par 0,7%) bet Lietuvā - 14,4% (pieaugums par 0,6%).

Darbinieku neuzrādīšanas apjoms (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2019. gadā palielinājās visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot 10,9% līmeni Latvijā (pieaugums par 1%), 8,3% Lietuvā (pieaugums par 2,9%) un 5,7% Igaunijā (pieaugums par 0,3%).

“Šis rādītājs ir ciešā mērā saistīts ar darbaspēka trūkumu Latvijā un tā nelegālu ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbaspēka trūkuma jautājums, sevišķi t.s. “zilo apkaklīšu” darbaspēka pieejamība gan lielā mērā zaudēs aktualitāti gadījumā, ja notiks ekonomikas lejupslīde,” skaidro Sauka.

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā, Zemgalē un Kurzemē.

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē. 

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2019. gadā sasniedza 8,1% (samazinājums par 0,2% salīdzinājumā ar 2018. gadu), Lietuvā - 8,5% (samazinājums par 1,4%), bet Igaunijā - 3,9% (samazinājums par 1,1%).

Iesaistīšanos ēnu ekonomikas aktivitātēs ietekmē vairāku apstākļu kopums, un no pētījumā apskatītajiem faktoriem tā visvairāk ir saistīta ar neapmierinātību attiecībā uz biznesa likumdošanas kvalitāti un Valsts ieņēmumu dienestu, kam seko apmierinātība ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem.  

Visās Baltijas valstīs, bet sevišķi Lietuvā un Igaunijā, palielinājusies arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku. 2018. gadā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā uzņēmēji apmierinātību ar nodokļu politiku novērtēja attiecīgi ar 2,36, 2,85 un 2,41 skalā no 0 līdz 5, bet 2019. gadā vērtējumi bija 3,10, 3,10 un 2,60 (5 nozīmē ļoti augstu apmierinātību).

Uzņēmēji iesaka vērsties pret cēloņiem 

Sauka pauda, ka nākotnē vairāk jākoncentrējas uz aplokšņu algu īpatsvara samazināšanu, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā nodokļu reforma bija plānota, lai mazinātu darbaspēka nodokļa slogu, bet tas nesanāca, un cerams, nākamajā reformā tas izdosies.

Tāpat viņš norādīja, ka, lai gan aplokšņu algu maksāšana ir kļuvusi par kriminālpārkāpumu, mēs neredzam, ka būtu daudz pieķerto un sodīto, un neredzam, ka šī norma strādātu un uzņēmēji baidītos maksāt aploksnēs.  

Savukārt Endziņš uzsvēra, ka ir jādomā, ko darīt citādi, jo situācija ar ēnu ekonomiku būtiski nemainās jau aptuveni septiņus gadus. Viņaprāt, sākotnēji ēnu ekonomikas apkarošanā izdarīts vienkāršākais, bet tagad uzdevums ir sarežģītāks, jo jāķeras pie cēloņiem.

Ja Latvijas uzņēmumiem pieaugtu produktivitāte un eksporta rādītāji, kopumā biznesa vidē dabiski būtu vieglāk samaksāt nodokļus, un, ja spiedīsim uz šīm prioritātēm, iegūsim labākus rezultātus ēnu ekonomikas mazināšanā, sacīja Endziņš.

Līdz šim esam koncentrējušies uz apkarošanu, bet ir jādomā arī par motivāciju, sacīja Endziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik - Covid-19 krīzes laikā -

jo efektīvāks būs valsts atbalsts uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, jo labākas attiecības uzņēmumiem būs ar valsti, un otrādi - ja paliek rūgtums sirdī, skaidrs, ka šis sektors nebūs tas, kas palīdzēs ēnu ekonomikas mazināšanā, sacīja Endziņš.

Kā piemēru viņš minēja uzņēmumu sodīšanu divreiz, nepiešķirot uzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalstus par nodokļu uzrēķinu pirms vairākiem gadiem, lai gan tas uzrēķins ir apmaksāts un nākamos gadus strādājis bez problēmām, bet tam atsaka atbalstu, un tas noteikti neveicina vēlmi maksāt nodokļus.

Arī Sauka sprieda, ka dīkstāves pabalstu atteikšana tuvākajā laikā nemotivēs darbiniekus atteikties no aplokšņu algām, jo, krīzei turpinoties, ja trūks darba, cilvēkiem būs vēlme iegūt jebkādus ienākumus.

Sauka paredzēja - jo dziļāka būs krīze, jo lielākā būs ēnu ekonomika arī šogad un 2021. un 2022. gadā.

Uzņēmēji par plānotās nodokļu reformas ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanu

“Gribas piekrist kolēģiem, ka nodokļu slogs ir nesamērīgi liels. Es vēlos uzdot jautājumu profesoram Saukam par to, cik galu galā nodokļu slogs ir elastīgs, jo šķiet, ka likumdevējiem šaubas ir tādas, ka, samazinot nodokļus, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi. Taču man gribētos ticēt, ka nodokļu slogs ir elastīgāks un patiesībā nodokļu ieņēmumi pieaugs,” komentēja taksometru pārvadājumu uzņēmuma ”Bolt” vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Uzņēmēji par plānotās nodokļu reformas ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanuLinda Zalāne

Profesors Arnis Sauka piekrīt, ka nodokļu samazināšanu un nodokļu ieņēmumus nevar rēķināt lineāri:

“Vismaz pagaidām iepriekšējo nodokļu diskusiju kontekstā ir bijis tā – labi, mēs kaut ko paņemam nost, bet, lai kompensētu, mēs kaut kur pieliekam. Pats trakākais ir tas, ka nākamās nodokļu reformas kontekstā runa vairāk ir par to, ja mēs gribam Latvijā labāk dzīvot, tad nodokļi tomēr būs vēl jāceļ. Tā kā par mazināšanu daudz runas nav. Tas mani biedē.”

Savukārt bijusī finanšu ministre, Latvijas Zemnieku savienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka darbaspēka nodokļa samazināšana nebūs pareizās zāles nedz konkurētspējas celšanā Baltijas valstu vidū, nedz ēnu ekonomikas izskaušanā.

“Mēs nevaram uzvarēt žurku skrējienā ar nemitīgo darbaspēka nodokļa samazināšanu.

Tiklīdz mēs par dažiem centiem samazinām darbaspēka nodokli, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tā viņi dara to pašu. Jo viņiem arī uzņēmēji sēž un saka: nu, esam taču konkurētspējīgākie Baltijā. Viens ir konkurēt ar viszemākajām nodokļu likmēm, ar zemākajām izmaksām, bet otrs ir konkurēt ar produktivitātes kāpināšanu. Un te Ekonomikas ministrijas komentārs būtu vietā, kāpēc mums gadu no gada ir problēmas ar produktivitātes kāpināšanu. Un trešais ir godīga vide. Tā uzņēmējus piesaista. Uzņēmēji ir teikuši, ka viņi labprāt pārceļ savu darbību uz Skandināviju, kur ir vēl lielāks nodokļu slogs, bet viņi var rēķināties, ka tur nebūs jādod kukuļi,” norādīja Reizniece-Ozola.

Runājot par šī gada prognozēm ēnu ekonomikas jomā, profesors Arnis Sauka nav optimistisks un prognozē, ka 2020.-2022. gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn. Arī būvniecības uzņēmuma “Arčers” valdes locekle Maija Baltgalve izteica bažas, ka būvniecības sektorā par spīti ģenerālvienošanās esamībai ēnu ekonomikas īpatsvars nākotnē tikai pieaugs.

“Jo šobrīd mums darbos ir vērojams ļoti liels pārrāvums, un patlaban nozare nav vieglā situācijā. Visi tie objekti, kas ir bijuši līdz šim, šogad tiek pabeigti. Jauni iepirkumu, ja tiek sludināti, tad visu laiku tiek pārcelti. Iepirkumu rezultāti par noslēgtajiem iepirkumiem netiek paziņoti. Visi kaut ko gaida, bet nozarei, kas gadā var apgrozīt ap 500 miljoniem eiro, trīs līdz sešu mēnešu nogaidīšana maksā ļoti dārgi. Un tas nozīmē, ka tā būs cīņa par izdzīvošanu,” stāstīja Baltgalve.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka nākotnē ēnu ekonomiku Latvijā palīdzēs samazināt saprotamāka un taisnīgāka nodokļu sistēma, taču, no otras puses, ir jāmaina arī nodokļu maksātāju attieksme pret valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti