ĪSUMĀ:
- Pērn ēnu ekonomika pieauga visās Baltijas valstīs. Latvijā mazāk strauji.
- Latvijā ēnu ekonomika ir 25,5% no IKP, Lietuva – 20,4%, Igaunijā – 16,5%.
- Latvijā dati uzrāda lielāku ēnu ekonomiku Kurzemē, bet pētnieks skaidro – realitātē būtisku atšķirību nav.
- Lielākā ēnu ekonomika ir būvniecībā – 28,7% no IKP.
- Puse no ēnu ekonomikas problēmas ir aplokšņu algas.
- Nedaudz kritusi uzņēmēju apmierinātība ar VID darbu, tomēr to vērtē samērā pozitīvi.
Ēnu ekonomikas īpatsvars 2018. gadā bija 24,2%, bet 2019. gadā – 23,9%, bet jaunākie dati par 2020.gadu liecina par 1,6 procentpunktu pieaugumu līdz 25,5% no IKP.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka intervijā Latvijas Radio norādīja, ka tādējādi kopumā
kopš 2012. gada Latvijā nav izdevies ēnu ekonomiku būtiski mazināt.
Galvenie iemesli pērn bija pandēmijas radītā nenoteiktība. Vēl papildu nenoteiktību rada izmaiņas nodokļos.
Pērnā gada situāciju ietekmēja arī tas, kādas bija iepriekšējo gadu tendences. “Ekonomika ir cikliska. Un, kad ekonomika pieaug un kļūst labāk, uzņēmējiem it kā vajadzētu gribēt un varēt vairāk maksāt nodokļos, parasti sagaidām, ka ēnu ekonomika mazinās. Ja skatāmies uz tendencēm, ēnu ekonomika būtiski nemazinājās. Tagad, kad ir lielāka nenoteiktība, ir likumsakarīgi, ka ēnu ekonomika pieaug,” sacīja Sauka.
Viņš arī lēsa, ka ēnu ekonomika, visticamāk, varētu pieaugt arī nākamos divus trīs gadus.
Salīdzinājums reģionos un ar kaimiņvalstīm
Turklāt visās Baltijas valstīs kopējā tendence nav pozitīva – Igaunijā un Lietuva ēnu ekonomika pieaug par 2,2 procentiem. Tiesa, Latvijā ēnu ekonomika aizvien ir lielāka nekā kaimiņvalstīs.
Lietuvā ēnu ekonomikas pieaugums bija no 18,2% līdz 20,4%, bet Igaunijā - no 14,3% līdz 16,6%.
Savukārt raugoties uz Latvijas reģioniem, izteiktāka ēnu ekonomika ir Kurzemē (27,1%) un Rīgā (26,4%). Savukārt krietni labāks rādītājs ir Latgalē – 19,2%.
Jaunāko datu prezentācijā Sauka gan norādīja, ka realitātē nevar runāt par būtiski lielāku ēnu ekonomiku kādā no reģioniem. Attiecībā uz datiem par Latgali viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas indekss neietver nelegālo tirdzniecību.
Aplokšņu algas
Lielākā problēma saistās ar aplokšņu algām. “Aplokšņu algas kopumā Latvijā ir galvenais dzinulis ēnu ekonomikai. Puse no ēnu ekonomikas ir aplokšņu algas,” pastāstīja Sauka.
2020. gadā aplokšņu algas Latvijā pieauga aptuveni par vienu procentpunktu – no 22,3% līdz 23,5%.
“Tas nozīmē, ka reāli cilvēki saņem vidēji gandrīz par ceturto daļu vairāk, nekā statistiski mēs to redzam,” pastāstīja Sauka.
Aplokšņu algu pieaugums vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, tomēr kopumā tur tā ir mazāka problēma nekā Latvijā. ”Tieši aplokšņu algu lielums izskaidro, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir ievērojami lielāka nekā kaimiņvalstīs,” piebilda eksperts.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem pieaugums visās Baltijas valstīs vērojams arī ienākumu neuzrādīšanas jomā.
Atšķirība pa nozarēm
Raugoties uz ēnu ekonomiku pa nozarē,
sliktākā situācija ir būvniecībā, kur šis rādītājs pērn bija 28,7%
Tai seko vairumtirdzniecība ar 25,3%, pakalpojumi ar 24,9% un mazumtirdzniecība ar 23,9%. Savukārt ražošanā ēnu ekonomika ir 23% apmērā.
"Pašlaik nauda, kas „ienāk” Latvijā un ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ekonomikas sildīšanai, principā šo naudu mēs aizņemamies. Vajadzīgi sildām nozares. Bet, ja mēs skatāmies uz būvniecības nozari, kurā joprojām tā dinamika ir laba, ēnu ekonomika nedaudz mazinās, arī 2020. gadā tā ir mazinājusies. Bet joprojām tā ir apmēram trešā daļa ēnu ekonomikas.
Un mēs šajā nozarē liekam palielu naudu, kura mums pēc tam būs jāatdod. Tad ir jautājums, cik tā ir produktīva.
Un beigās tā būs jāatdod,” norādīja Sauka.
Kā mazināt ēnu ekonomiku?
Profesors uzskata, ka ēnu ekonomiku mazināt ilgtermiņā varētu ar caurskatāmas, godīgas un efektīvas valsts pārvaldes palīdzību, veicinot uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus.
Nodokļu morāle esot būtiskāka nekā pieķeršana un sodi. Kamēr neizdosies uzlabot šo aspektu, ēnu ekonomiku būs grūti mazināt. “Šis nav viegli izdarāms, jo te ir jautājums par attieksmes maiņu. Un te politikas veidotājiem būtu jāsāk ar to, ka būtu jārāda piemērs, ka valsts pārvalde pati ir efektīva un produktīva, ka mēs zinām, kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda,” sacīja Sauka.
Nozīme ir arī apmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Kopš 2016. gada apmierinātība auga, taču pērn tā nedaudz kritusi.
Uz VID darbu intervijā LTV norādīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, sakot, ka 2014. gadā apmierinātība ar VID darbu Latvijā bija labākā Baltijas valstīs, bet nu dinamika ir negatīva.
Būvniecības un skaistumkopšanas nozaru skaidrojumi
Ceļu būves „A.C.B.” grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis norādīja, ka būvniecības nozarē ļoti labi var redzēt tos uzņēmumus, kuri atrodas ēnu ekonomikā. Viņaprāt, lielie uzņēmumi nodokļus maksā, taču vidēja un zemāka līmeņa kompānijās ēnu ekonomika ir visizplatītākā.
Sviķis piekrita, ka pandēmija ēnu ekonomikas pieaugumu esot ietekmējusi: “Ir ļoti lieli naudas līdzekļi uzkrājušies privātajā sektorā, un tas jau karsē ekonomiku. Ja mēs uzdosim jautājumu privātajā sektorā, vai viņi, ceļot savu privātmāju, grib maksāt nodokļus, es domāju, ka 98% saņemsiet atbildi, ka nē.”
Liegums strādāt skaistumkopšanas nozarei veicināja ēnu ekonomiku, atzina Skaistumkopšanas asociācijas prezidente Sabīne Ulberte. Tas esot bijis acīmredzams, kad lieguma laikā bija manāmi safrizēti un skaistumkopšanas salonā sakopti cilvēki.
Ulberte pauda, ka šobrīd nozare ir skaudrā situācijā, kā arī gaidāmā nodokļu reforma, kas stāsies spēkā jūlijā, veicinās ēnu ekonomiku. “Pašreizējā situācija izskatās tāda, ka tie, kas vēl ir legāli, būs spiesti slēgt savus salonus, aiziet ēnu ekonomikā vai mēģināt atrast veidu, kā pārreģistrēt savus uzņēmumus ārpus Latvijas,” sacīja Ulberte.
Tikmēr LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis pētījuma prezentācijā pauda – ja netiks atlikta obligāto sociālo iemaksu ieviešana, ēnu ekonomika Latvijā augs arī nākamgad.
Arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, svarīga loma ir nodokļu izmaiņām:
“Es varu saderēt šobrīd, ka, ja tiešām nekas netiks mainīts, piemēram, attiecībā uz sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu, kas 1. jūlijā stāsies spēkā, mēs nākamajā gadā tad, kad [atkal] notiks šī konference, notiks šis mērījums, mēs redzēsim, ka darbinieku neuzrādīšana pieaugs.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs šādam skatījumam nepiekrīt. Pēc viņa domām, Latvija uzrāda vājus rezultātus cīņā ar ēnu ekonomiku tieši alternatīvo nodokļu režīmu dēļ. Nodokļu izmaiņas, kas stāsies no 1. jūlija, ievērojami skars, piemēram, autoratlīdzību saņēmējus.
“Tie alternatīvie nodokļu režīmi rada ilūziju par likumpaklausību. Tas, kur mēs šobrīd atrodamies, ir nevis viendabīga krīze, kur visiem ir slikti, bet sektorālā krīze. Un būvniekiem nav gājis slikti, eksportētājiem ir gājis ļoti labi, ceļa būvniekiem un tā tālāk. Daudzas nozares nemaz nav cietušas. Līdz ar to atlikt kaut ko šobrīd un skatīties atpakaļ būtu nepareizi,” sacīja politiķis.
Tajā pašā laikā Zakatistovs piekrīt, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp nozaru asociācijām un nozaru ministrija, lai ēnu ekonomikas apkarošana būtu veiksmīgāka.
