To, ka gaismas laternas uz ielām atslēdzas agrāk vai deg katra otrā/trešā un iestāžu telpās kļuvis vēsāk, iedzīvotāji gan pilsētās, gan laukos pamanīja jau pērnā gada nogalē.
"Nē, nedeg laternas, grimstam tumsā."
"Apgaismojums ir līdz kādiem desmitiem vakarā. Kad braucu mājās, tā vairs nav."
No 1. oktobra līdz 30. aprīlim ar īpašu rīkojumu dažādi energoresursu taupīšanas pasākumi tika ieviesti Jēkabpils novadā, Latvijas Radio stāstīja domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
"Pašvaldības priekšsēdētājs bija izdevis rīkojumu, un esam centušies pie tā [energotaupības plāna] pieturēties. Nevar pateikt šobrīd, cik tieši esam ieekonomējuši, bet, tikai ieviešot laternu atslēgšanu ielās vai daļu lampu ieslēgšanu, vai to ātrāku vai vēlāku ieslēgšanu, decembrī vien,
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, elektrības patēriņš ir samazinājies vairāk nekā par 20 procentiem. Tātad arī līdzekļi ir krietni ieekonomēti. Ja mēs nebūtu ekonomējuši, mūs cenu kāpums iedzītu pavisam stūrī.
Ekonomējot mēs tomēr kaut daļēji to cenu kāpuma ietekmi uz pašvaldības budžetu esam samazinājuši," pauda Skreivers.
Kā tieši tas atsaucas uz skaitļiem budžetā, nav rēķināts; Balvu pilsētā šādas taupības rezultātā līdz ar elektrības cenu kāpumu budžetā izdevies "iziet pa nullēm", atzina pārvaldes vadītāja Maruta Castrova.
"Mēs esam tādā pašā līmenī kā pirms gada, jo kilovatstunda ir kāpusi uz augšu, tāpēc taupība ļāva izlīdzināties finansiāli," teica Castrova.
Respektīvi – elektrības taupīšana pašvaldībai daudz maz ļāva palikt plānotā gada budžeta ietvaros. To pašu sacīja Augšdaugavas novadā.
"Kad bija tas cenas lēciens elektrībai, pārvaldes sāka ekonomēt uz enerģijas patēriņu, lai gadu pabeigtu tajā budžetā, ko bija ieplānojuši. Zināmā mērā tas viņiem arī izdevās, tur jau arī ir tā ekonomija," sacīja tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.
"Mēs ieekonomējām kilovatus, kilovatstundas, bet naudas izteiksmē mēs esam pa nullēm. Tas nozīmē, ka mums ar ekonomiju izdevies kompensēt [elektrības] cenu pieaugumu, bet mēs nevaram prognozēt, kādas cenas būs turpmāk,"
skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.
Daugavpilī ielu apgaismojumam pērn tika atvēlēti 800 tūkstoši eiro un rudenī drošības nolūkos domē tika pieņemts lēmums par papildu 150 tūkstošu eiro piešķiršanu tieši ielu izgaismojumam. Ar visu ekonomiju un šo piešprici pilsētai izdevās iekļauties budžetā, apliecināja Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Aivars Pudāns.
"Nekas lieks netiek apgaismots, un attiecīgi nauda netiek tērēta," pauda Pudāns.
Taupot enerģiju, Daugavpilī izdevās mazināt arī siltuma patēriņu, situāciju raksturoja pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko.
"Kad pilsēta ieviesa energotaupības režīmu, pēc mūsu aprēķiniem – siltumenerģijas patēriņš kopumā pilsētā ir samazinājies vismaz par 8 procentiem, pie visiem tiem apstākļiem, kas bija līdzvērtīgi iepriekšējā sezonā. Tātad pilsēta diezgan būtiski taupa siltumu," skaidroja Karpenko.
Lai turpmāk mazinātu elektroenerģijas patēriņu, pašvaldības jau realizē un nākotnē lūkojas uz projektiem, kas vērsti uz ekonomiskāka apgaismojuma ieviešanu. Piemēram, tāds top Augšdaugavas novadā, atklāja novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
"Naudas izteiksmē tas projekts ir apmēram 300 tūkstošu eiro apmērā, lai nomainītu vecos izgaismojuma elementus uz daudz ekonomiskākiem," norādīja Kucins.
Tikai diezin vai tas gala rezultātā vainagosies ar reālu ietaupījumu budžetos, retoriski sacīja Arvīds Kucins.
"Mēs jau samazināsim kilovatus līdz zināmai robežai. To darīs jebkurš privātais vai juridiskais [īpašnieks], bet valsts jau izdomās jaunus naudas iekasēšanas mehānismus, lai naudas masa, kas pašreiz ieplūst šajā visā koncernā ''Latvenergo'', kuram rodas peļņa pāri par 130–150 miljoniem eiro, paliktu nemainīga," teica Kucins.
Un šis jau ir valstisks – ministriju līmeņa jautājums, kam pašvaldības gribētu sagaidīt loģisku un racionālu risinājumu, arī enerģētikas nozares jomā.
