"Mēs gurķus un tomātus siltumnīcās stādam janvāra beigās un februārī. Te ir 3 hektāri dārzeņu siltumnīcu platības. Kurinām ar gāzi, un līdz ar to tas patēriņš šobrīd ir diezgan liels. Arī šobrīd līdz stādu ievešanai te ir jātur siltums ap četriem grādiem," stāstīja Cēsu novada saimniecības "Kliģēni" vadītājs Aleksandrs Raubiško, izrādot dārzeņu siltumnīcas, kas pagaidām jāapkurina minimālā režīmā.
Tikai pēc mēneša šeit ievietos tomātu un gurķu stādus, kurus saimniecībai piegādā somu audzētāji. Saimnieks teica, ka arī stādi šajā sezonā sadārdzinājušies. "Kliģēnu" siltumnīcās papildu apgaismojumu neizmanto, bet apkures rēķinos gan problēmas sagādā tieši gāzes sadārdzināšanās, tāpēc valdības plānotais atbalsts, samazinot elektroenerģijas sadales tarifu, šai saimniecībai lielu atspaidu nedos.
No dārzeņu ražošanas pašizmaksas aptuveni 60% veido tieši energoresursi, lēsa audzētājs.
Vēl "Kliģēnos" aptuveni hektāru lielā apkurinātā siltumnīcā audzē dažādas puķes. "Pārdošanas telpa jau piepildīta ar ziedošām Ziemassvētku zvaigznēm, hiacintēm, ciklamenēm un narcisēm podos. Puķu audzēšanas jomā lielāka neziņa ir par pieprasījumu, ņemot vērā, ka rēķini sadārdzinās arī mājsaimniecībām."
Arī Jēkabpils novada saimniecības "Rītausma" dārzeņu siltumnīcās audzēšanu ierasti sāk februārī, bet energoresursu sadārdzinājuma dēļ uzņēmums audzēšanas sezonu atliks par mēnesi, stāstīja saimniecības vadītāja Lāsma Bekina.
"Mežvidu" siltumnīcās tomātu stādus audzē jau kopš septembra, lai vietējie dārzeņi būtu pieejami arī ziemas sezonā. Saimniecības vadītājs Edgars Romanovskis atzina, ka kopējā audzēšanas platība zem siltumnīcu jumtiem ir pushektārs. Apkurei saimniecība izmato atjaunojamos energoresursus, tāpēc gāzes sadārdzināšanās neietekmē, taču elektroenerģijas izmaksas pieaugušas par 100% un vairāk.
"Elektrības sadārdzinājums ir gana būtisks, bet pašreiz mēs veicam visus iespējamos pasākumus, lai tas būtiski neietekmētu mūsu darbību, veicot energoefektivitātes pasākumus, un veicam arī lampu nomaiņu uz efektīvākām, bet skaidrs, ka tas ir gana liels izaicinājums," atzina Romanovskis.
Tāpat dārzeņu audzētājs vērtēja, ka iniciatīva par elektroenerģijas sadales tarifu samazinājumu arī radīs kādu atbalstu, taču būtiskāks ilgtermiņa risinājums, viņaprāt, ir Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts paplašināt iespējas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņam.
"Par sadales tarifu samazinājumu, tas no uzņēmumu viedokļa ir pozitīvi uz apkures sezonu un, cerams, tas atbalsts iespējami ātrāk tiks ieviests dzīvē. Taču mums kā lieliem enerģijas patērētājiem pie esošajām izmaksām tā proporcija starp sadales pārvades izmaksām un elektroenerģijas izmaksām ir kādi 20% pret 80%. Taču ir vēl arī jānovērš šķēršļi, lai elektroenerģiju varētu ražot arī pašpatēriņam, kaut vai tā pati saules enerģija, ir jāievieš tā neto sistēma arī juridiskām personām tāpat kā mājsaimniecībām, lai gana nopietnas jaudas var ieviest un šādas situācijas neatkārtotos. Tie grozījumi ir jāvirza, lai tas dotu pozitīvu iespaidu jau nākošajā sezonā," skaidroja "Mežvidu" pārstāvis.
Energoresursi veido būtisku daļu no siltumnīcu dārzeņu izaudzēšanas pašizmaksas, tāpēc cenas neizbēgami pieaugs arī dārzeņiem. Audzētāji gan konkrētu gala sadārdzinājumu patlaban neprognozē, jo tas atkarīgs arī no tirgotājiem.
