Panorāma

Rīgas dome lemj par jauno budžetu

Panorāma

Panorāma

Energokrīze – būtisks papildu atbalsts uzņēmumiem nav plānots

Energocenu krīzē uzņēmumi vēlas papildu atbalstu, bet tādu pašlaik neplāno

Energocenu krīzē cietušajiem uzņēmumiem būtisks papildu atbalsts pagaidām nav plānots. Uzņēmumus paredz atbalstīt, kompensējot tiem elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) un sistēmas pakalpojumu izmaksas. Tikmēr uzņēmēji no valsts vēlas netiešu atbalstu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu elektrībai.

Uzņēmums “Polipaks” ir lielākais iepakojuma ražotājs Latvijas tirgū. Tam ir arī stratēģiska nozīme, jo uzņēmums nodrošina produkciju, ko izmanto gan pārtikas industrijā, gan militārajām vajadzībām. Ražošana prasa daudz elektroenerģijas. Ņemot vērā straujo cenu kāpumu, pērn “Polipaks” par elektrību samaksāja miljonu eiro. Šogad būs jāmaksā dubultā.  

“Tā atbalsta programma un atbalsta sistēma, ko piedāvā valsts, es teiktu, ka dotajā momentā, ja mums izmaksas ir pieaugušas konkrētajā postenī par 100%, bet par 12% tā sedz. Šis nav samērīgs atbalsts,” sacīja SIA “Polipaks” izpilddirektors Artjoms Fokejevs, norādot uz atbalstu, ko valdība apstiprināja burtiski šonedēļ.

Mājsaimniecībām un arī uzņēmumiem valsts pilnībā kompensēs OIK un elektrības sadales sistēmas izmaksas. Papildus tam energoietilpīgo nozaru uzņēmēji var saņemt atpakaļ līdz pat 85% no pērn samaksātā OIK. Tehniski tas nozīmē, ka energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuri atbilst kritērijiem, valsts šogad atmaksās līdz pat 85% no pērn samaksātā OIK.

Citus uzņēmumu atbalsta veidus ieviest ir grūti, jo Eiropas Komisija tos varētu nesaskaņot, saredzot šādā atbalstā konkurences kropļošanas riskus.

“Sliktākajā gadījumā šis atbalsts netiek saskaņots. Situācija var būt vēl dramatiskāka, jo brīdī, kad tas ir nelikumīgs atbalsts, tad valstij pēc būtības, ja tas nav saskaņots, pēc tam būtu jāatprasa, ja tas tiek atzīts. Tāpēc šobrīd nevar spert šādus pārsteidzīgus soļus. Ir jāskatās, lai neradītu sistēmu, kas ir sliktāka nekā starta pozīcija,” skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Taču, pēc uzņēmēju domām, atbalstu var sniegt un tas ir jāsniedz arī netieši. Toskait samazinot pievienotas vērtības nodokli.

“Šis ir tāds šoka stāvoklis, kad kaut kāda īsa intervence būtu vajadzīga tā iemesla dēļ. Ja mēs to neizdarīsim un savukārt citas valstis ar citiem instrumentiem to izdarīs, tad vienkārši mūsu uzņēmumi kļūs nekonkurētspējīgi,” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidents Aigars Rostovskis.

Un tas bremzēs uzņēmumu attīstību. Arī uzņēmums “Polipaks” naudu, kas bija domāta attīstībai, visticamāk, būs spiests novirzīt inflācijas kompensēšanai. 

“Likviditāte, konkurētspēja un attīstība. Faktiski valsts var netieši atbalstīt uzņēmumu vienā no tiem riska faktoriem, nu tad tas arī būtu ļoti apsveicami un labi,” sacīja Fokejevs no “Polipaks”.

Tikmēr Edijs Šaicāns norādīja, ka Ekonomikas ministrija ir uzrunājusi Eiropas Komisiju par iespēju izstrādāt vadlīnijas, lai dalībvalstis varētu saprast, kad un kādā veidā tās drīkst atbalstīt uzņēmumus. Pašlaik šādu vadlīniju nav. 

KONTEKSTS:

Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt