Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks atzina, ka gada pirmajos septiņos mēnešos stacionāriem energoresursu cenu kāpuma dēļ papildus bijuši nepieciešami apmēram 3 miljoni eiro. Līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl vismaz 9 miljoni.
Kopumā, iespējams, sadārdzinājums varētu sasniegt pat 15 miljonus eiro. "Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, kad par visu gadu mēs esam samaksājuši 15 miljonus,
tas nozīmē, ka uz doto brīdi prognozētais sadārdzinājums šogad varētu būt 100%," sacīja Kņigins.
Veselības ministrija uzraugot situāciju un augusta beigās vai septembra sākumā varētu arī lūgt papildu atbalstu valdībai. Kņigins norādīja, ka pagaidām slimnīcas spēj nodrošināt nepieciešamo ārstniecības kvalitāti.
"Šobrīd mēs neredzam aktuālu problēmu, ka pēc mēneša slimnīcās varētu notikt tiešs finansējuma iztrūkums. Slimnīcas joprojām tiek finansētas ar Nacionālā veselības dienesta avansiem. Uz doto brīdi tie papildu izdevumi nerada tādu slogu, lai sastaptos ar maksātnespēju," sacīja VM pārstāvis.
Viņš arī zināja teikt, ka slimnīcas strādā pie izdevumu samazināšanas, piemēram, domājot par alternatīvu gāzei kā energoresursam. Viņš pieļāva arī finanšu iekšējās pārdales izmaksu segšanai.
Turklāt, nezinot, kā šogad attīstīsies situācija ar Covid-19, Kņigins sacīja, ka nozarei jārēķinās ar divu krīžu iespējamību.
KONTEKSTS:
Enerģijas izmaksu pieaugums ir nopietns izaicinājums slimnīcām, kas ir liels enerģijas patērētājs. Lielākajās slimnīcās jāmeklē pat vairāki miljoni, lai nodrošinātu pacientu aprūpi. Slimnīcas uzskata – pašas galā tikt, visticamāk, nevarēs un būs nepieciešams valsts atbalsts, bet par to šobrīd skaidrības nav.
