Dienas ziņas

Internetā pasūtītas preces bieži neatbilst ES standartiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Iedzīvotāju atbalstam valsts varētu aizņemties naudu

Energocenu krīze: naudu iedzīvotāju atbalstam plāno smelt no budžeta pieauguma; varētu arī aizņemties

Inflācijas un īpaši energoresursu cenu pieauguma dēļ valsts plāno sniegt atbalstu iedzīvotājiem, un līdzekļus tam iecerēts rast valsts budžeta pieaugumā, kā arī varētu aizņemties starptautiskajos tirgos, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu medijiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Kariņš pastāstīja, ka plāno ar ministriem un sociālajiem partneriem iziet cauri priekšlikumiem par atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar energoresursu cenu strauju pieaugumu. 

“Tur ir daudzi labi elementi, kuri būs izmantojami. Tagad notiks nākamā vērtēšana, kuru pasākumu stiprināt, kuru mazāk, kuru varbūt nedarīt vai pārveidot,” sacīja Kariņš.

Lai gan par detaļām vienošanās vēl neesot, Kariņš atklāja, ka plāno mērķētu atbalstu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, lai kompensētu vispārējo sadārdzināšanos.

“Dzīve kļūst dārgāka Krievijas kara rezultātā, un mēs kā valdība gribam mīkstināt šo asumu, īpaši cilvēkiem, kuriem ir objektīvi grūtāk pašiem ar to tikt galā,” sacīja premjers.

Tāpat varētu vienoties par atbalstu saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu, no valsts maka daļēji sedzot sadārdzinājumu.

Atbalstu varētu ieviest no septembra. Vienlaikus Kariņš vēlas vienošanos par to panākt ātrāk, lai būtu skaidrība par gaidāmo.

Kariņš pastāstīja, ka nepieciešamās izmaksas varētu segt no valsts budžeta ieņēmumiem, kas pieauguši saistībā ar inflāciju. Ja ar to nepietiktu, tad valsts varētu aizņemties starptautiskajos tirgos.

“Tiesa, tagad ir dārgāk aizņemties naudu, bet mums šī iespēja valūtas tirgos joprojām pastāv. Un tas, ko es šobrīd neparedzu, ka mēs šādos apstākļos palielinātu nodokļu likmes iedzīvotājiem. Mērķis ir nepalielināt nodokļu likmes.

Vēlme ir pēc iespējas nepalielināt parādu, vispirms pārdalot budžeta pieaugumu,” sacīja premjers.

Tikmēr prezidents Egils Levits uzsvēra, ka sistēmai ir jābūt mērķētai, lai atbalstu saņemtu tie iedzīvotāji, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams. “Rudenī, kad nāks lielie rēķini, būs sagatavota mērķēta atbalsta sistēma, jo ļoti svarīgi, lai atbalstu saņem tie, kam tas ir ļoti vajadzīgs,” sacīja Levits. 

KONTEKSTS:

Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.  

Maija izskaņā "Rīgas Siltums" aplēsa, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro.

Tāpat ziņots, ka elektroenerģijas cena maijā Latvijā pieaugusi par 50,1%. Savukārt "Latvijas Gāzes" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1. jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%.

Labklājības ministrija piedāvājusi iedzīvotājiem kompensēt pusi no energocenu pieauguma. Tas valsts budžetam varētu izmaksāt apmēram no 450 līdz 468 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt