Lielāka energoresursu piegādes kanālu dažādošana, energotīklu starpsavienojumu attīstība, solidāra palīdzība valstīm, kuras saskārušās ar nopietnām energopiegāžu problēmām, kā arī vienota nostāja sarunās par piegādēm no trešajām valstīm ir būtiskās lietas, ko īstermiņā sola risinās jaunā stratēģija.
„Šis tomēr ir politisks dokuments, kurā ir ietverta politiskā griba. Līdz šim bijuši dažādi tiesiskie akti, kuros ir skarta enerģētiskā infrastruktūras attīstība, gan piekļuvi infrastruktūras objektiem, kas skāris gāzi un elektrību, bijuši stratēģiski dokumenti. Bet, ņemot vērā nesenos ģeopolitiskos notikumus, kas skāruši arī enerģētikas sektoru, kur enerģētika atkal ir izmantota kā ārpolitikas instruments, Eiropas Komisija (EK) lēma, ka ir jāveido viens dokuments, kas kopsavelk dažādas intereses, vienkopus, ko tu vari uzlikt uz galda un kas runā par enerģētisko drošību,” skaidro "Providus" enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš.
Lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi bloka valstu energoapgādes sistēmās nepieciešami, jau šoziem visās dalībvalstīs plānoti energoapgādes sistēmas stresa testi.
Vadoties no to rezultātiem, paredzēts lemt par nepieciešamajiem papildus uzlabojumiem. Stratēģija nodrošinās, ka šie projekti ātrāk tiks pie nepieciešamā Eiropas finansējuma. Daudz būtiskāka pēc ekspertu domām ir dokumentā paredzētā virzība uz lielāku vietējo resursu izmantošanu.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ir pārliecināts, ka, intensificējot šo resursu izmantošanu, Eiropa būtiski samazināsies atkarība no Krievijas dabasgāzes. „Mēs esam tajā periodā, kad ir ļoti attīstītas tehnoloģijas. Varētu tādu mazu salīdzinājumu ar Vāciju: ja mēs ņemam teritorijas vienību, tad tur no viena kvadrātkilometra iegūst 37 reizes vairāk elektrības nekā no viena kvadrātkilometra Latvijā. Tas tikai parāda, kāds potenciāls ir Latvijā, ko mēs uzskatām par zaļu un atjaunojamajiem resursiem bagātu. Tāpat atliek paskatīties uz mūsu kaimiņiem Dānijā, Somijā un Zviedrijā, lai konstatētu, ka vietējo resursu ir ļoti daudz un ar tiem iespējams stabilizēt gan apgādes drošību, gan attīstīt vietējo ekonomiku,” norāda Ozoliņš.
Pēc Ozoliņa aprēķiniem, pērn vien Latvija eksportējusi kurināmo koksni, kuras enerģētiskā vērtība ir 10,3 teravatstundas. Tai pašā laikā no Krievijas importētās gāzes patēriņš šeit pērn veidoja 16 teravatstundas.
Ja dokuments tiks galīgi apstiprināts, virzība uz lielāku atjaunojami resursu izmantošanu būs jāparedz arī valstu vietējā likumdošanā. Galīgo lēmumu par bloka energoapgādes stratēģijas apstiprināšanu Eiropadome pieņems šā gada oktobrī.
