Galvenais iemesls cenu pieaugumam ir Krievijas iebrukums Ukrainā, kā rezultātā ievērojami samazinājās gāzes piegāžu apjoms no Krievijas un pieauga neskaidrība par energoapgādes drošību.
The average retail gas price across the EU and Britain was almost double in October than it was a year ago https://t.co/CgkZTVdAwq
— Bloomberg (@business) November 7, 2022
Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, Eiropas mājsaimniecību izdevumi par dabasgāzi bija par 111% augstāki, bet elektrības rēķini bija par 69% augstāki. Līdz ar to vidēji enerģijas rēķini pieauga par 90%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri.
📣 The #HEPI October price analysis is now available! 💡 Unprecedented increases in #electricity and #gas #retailprices are observed in October, even after the implementation of support measures. More:
— VaasaETT (@VaasaETT) November 7, 2022
🔗https://t.co/S9bXwVysHo
"Mājsaimniecību enerģijas cenu indekss" tiek veidots, izmantojot datus par elektrības un gāzes cenām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Ukrainā, Melnkalnē, Serbijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Šveicē.
Indeksa dati liecina, ka dārgākā elektrība pašlaik ir Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur par kilovatstundu jāmaksā gandrīz 76 centi.
Rīgā šis rādītājs ir 32,83 centi jeb nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja (35,85 centi).
Indeksa dati rāda, ka oktobrī Rīgā un Tallinā bija vērojama straujākā elektrības cenu samazināšanās Eiropā, jo stājušās spēkā izmaiņas elektrības cenu aprēķināšanas kārtībā, piemēram, atsakoties no obligātā iepirkuma komponentes iekļaušanas elektrības cenā.
Saskaņā ar indeksa datiem elektrības cena Rīgā oktobrī bijusi par 29% mazāka nekā mēnesi iepriekš, bet Tallinā samazinājums bijis par 22%.
Gāzes cena Rīgā ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa: 11,82 centi par kilovatstundu. Visdārgākā gāze ir Nīderlandes liepilsētā Amsterdamā, kur attiecīgā cena ir 42 centi par kilovatstundu.
