Enerģētiķe Blumberga: Būvējot Skultes SDG termināli, jābūt pierādījumiem par gāzes nepieciešamību energobilancē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pieaugot iespējai izmantot saules un vēja radīto enerģiju, jābūt ļoti precīziem pierādījumiem, ka mūsu energobilancē būs vajadzīga gāze, portālam LSM.lv sacīja Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Blumberga norādīja, ka, no vienas puses, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis dotu lielāku neatkarību, nekā ir pašlaik, jo būtu dažādi piegādātāji. Latvijas atkarību no Krievijas gāzes viņa nosauca par ieilgušu ekonomiski, socioekonomiski un ekoloģiski grūti pamatojamu tehnoloģisku risinājumu un darbību sēriju, paužot cerību, ka tā kādreiz beigsies.

Vēloties mazināt CO2 emisijas, būvējam jaunu gāzes staciju?

Tajā pašā laikā zinātniece norādīja, ka gāze ir klimatam nedraudzīgs fosilais kurināmais, kuru dedzinot veidojas CO2. Ir jāņem vērā, ka Latvija apņēmusies arvien samazināt CO2 emisijas, tādēļ jārēķina, kādēļ šāda stacija Latvijā nepieciešama.

"Vai kāds ir izrēķinājis, ko tas Latvijai dod?" viņa vaicāja.

Blumberga rosināja, ka tiem, kuri uzņemsies biznesu ar Skultes termināli, arī jāuzņemas atbildība par to, kas būs tieši šī kurināmā patērētāji ilgtermiņā - pašiem jādodas un jāmeklē gāzes patērētāji, neprasot nekādas garantijas no valsts.

Enerģētiķe uzskata, ka Latvija var kļūt par valsti, kas ir brīva no CO2, bet politiķiem tas ir jāapņemas - jāizlemj, kādu ceļu iet.

Atjaunojamā enerģija arvien pieejamāka

Viņa redz potenciālu atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Blumberga stāstīja, ka saules paneļu izmaksas turpina samazināties - iepriekš saules paneļu uzstādīšana atmaksājās 20-30 gados, bet tagad jau 10 gados. "Tur pat OIK nav vajadzīgs," viņa teica. Tāpat Blumberga seko līdzi vēja staciju izveidei Dobeles un Tukuma novadā, kur uzņēmēji arī obligāto iepirkuma komponenti (OIK) neprasa.

Blumberga skaidroja, ka tad, kad vēja un saules enerģijas nav, iespējams izmantot Latvijas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju. To sauc par slodžu balansēšanu. Tāpat arī Latvija neatrodas izolētā vidē un var iepirkt elektrību no citām valstīm. "Piemēram, Norvēģijā ir brīdis, kad nav kur likt elektroenerģiju no hidroelektrostacijām. Tajā brīdī viņa ir ar nulles ražošanas vērtību," stāstīja Blumberga, norādot, ka, pieslēdzoties Ziemeļvalstu elektrosistēmai, Latvijai tādos gadījumos būtu jāsamaksā tikai par pārvadi un sadali.

"Šis ir krustpunkts, kurā atrodamies, un aktuāls ir jautājums, vai joprojām energosektorā turpināsim strādāt ar dabasgāzi un ietekmi uz klimata pārmaiņām," norādīja Blumberga.

Raksts par Skultes SDG termināļa būvniecību pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti