Enerģētikas eksperts Valdmanis: Skultes sašķidrinātās gāzes projektā vairāki ieguvumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, vērtējot Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa projektu, norādīja uz vairākiem ieguvumiem. Galvenais – tās ir investīcijas Latvijas infrastruktūrā, kas var kalpot energoapgādei visā Baltijas jūras reģionā, bet primāri Latvijā. Otra būtiskā lieta – tā ir pilnībā privāta iniciatīva, valsts ieguldījumi nav paredzēti. Spiežot pēc publiski pieejamās informācijas, nav bijušas sarunas, ka projektā nauda būtu jāiegulda Latvijas sabiedrībai vai citiem uzņēmumiem. Līdzekļus attīstībai saņemtu no ārējiem finansējuma avotiem.

Vēl viena pozitīvā lieta – būtu vēl viens gāzes piegādes ceļš, lielāka noslodzes dabasgāzes infrastruktūrai, kas vēsturiski arī ir paredzēta lielākai slodzei. Katrs infrastruktūras papildu lietotājs ir ieguvums, jo kopējo infrastruktūras izmaksu pīrāgu sadala vairāk lietotāju. Svarīgs arī energoapgādes drošības aspekts – ja notiek kādi negadījumi, kā dēļ var tikt traucēta gāzes piegāde no citiem avotiem, būtu vēl viens, alternatīvs gāzes piegādes ceļš. Termināļa konkurētspējas priekšnosacījums varētu būt Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas ļaus šo objektu uzbūvēt lētāk un tehnoloģiski vienkāršāk. Terminālī nebūs nepieciešama uzglabāšanas krātuve – kad gāzi pārvērsīs gāzveida stāvoklī, to iesūknēs cauruļvadā un aizvadīs uz Inčukalna krātuvi.

Pašlaik gan nav skaidrs, kā tiks sadalītas izmaksas par pieslēgumiem esošajām dabasgāzes sistēmām. Tāpat nezināmais ir par cauruļvada līdz Inčukalna krātuvei būvniecību. Un, ja cauruļvads tiks uzbūvēts, būs jāveido pieslēgums esošajai sistēmai. Jautājums – cik tas maksātu, kas šīs izmaksas segtu un cik būtiski tas ietekmētu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” izmaksas. Vai valstij būtu jāuzņemas kāda izmaksu daļa šajā projektā?

Runājot par projekta iespējamām ēnas pusēm, Valdmanis minēja arī termināļa būvei iecerēto vietu – tas ir Pierīgas reģions, kur ir attīstīta kūrorta infrastruktūra, un tas daļai iedzīvotāju nepatīk. Projektam attīstoties, tas, visticamāk, saskarsies ar lielu sašutuma vilni. SDG gan nav tā viela, kas var radīt apjomīgu piesārņojumu.

Nezināmais faktors projektā – SDG patēriņa attīstība reģionā, jo prognozes par šī tirgus attīstību ir pretrunīgas. Šim projektam jābūt ļoti ekonomiski efektīvam, lai to varētu droši realizēt un tas neciestu zaudējumus. Tuvākajās desmitgadēs pieprasījums pēc dabasgāzes Latvijā saglabāsies stabilā līmenī. No dabasgāzes izmantošanas atteikties neizdosies, taču tās patēriņa apjoms noteikti samazināsies. Terminālis gan var strādāt ne tikai Baltijas valstu, bet arī Somijas apgādei. Iespējams, SDG tranzītam uz citām valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti