Enerģētikas eksperts: Šobrīd notiek svarīgi stratēģiski procesi gāzes tranzīta jautājumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šobrīd notiek svarīgi stratēģiski procesi jeb spēles gan Eiropas Savienības iekšienē, gan Eiropas Savienības attiecībās ar kaimiņvalstīm dabasgāzes tranzīta jautājumos, intervijā Latvijas Radio norāda enerģētikas politikas eksperts Reinis Āboltiņš.

„Šobrīd nepārprotami notiek ļoti svarīgi stratēģiski procesi gan Eiropas Savienības iekšienē, gan Eiropas Savienības attiecībās ar tās austrumu kaimiņiem – Ukrainu, Krieviju, kas joprojām ir viens no lielākajiem enerģijas piegādātājiem Eiropas Savienībai”, tāpēc „South Stream” jautājums jāskata plašākā kontekstā, uzskata enerģētikas politikas eksperts Reinis Āboltiņš.

„Neapšaubāmi Krievija vēlas panākt maksimālu labumu sev gan finansiālā, gan politiskā ziņā no šī konflikta ar Ukrainu,” spriež Āboltiņš. Ja tiktu īstenots „South Stream” projekts, Ukraina zaudētu savu lomu Krievijas gāzes tranzītā uz Eiropu. Paliek gāzes vads Jamala – Eiropa, kas iet caur Baltkrieviju un Poliju un divi gāzes vadi, kas iet caur Ukrainu.

Eiropas Savienībai ir svarīgi, lai „South Stream” projekts nenotiktu,” skaidro eksperts, „jo potenciāli tas var konkurēt ar Vidusāzijas cauruļvadu jeb Nabuko alternatīvo cauruļvada projektu, kas no Kaukāza valstīm caur Turciju nonāktu Eiropā. (..) Ja Krievijai izdotos panākt labāku vienošanos ar Vidusāzijas valstīm, tad izslēgts, ka dabasgāzes plūsma var pārvirzīties no Nabuko alternatīvas uz „South Stream”.”

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) piektdien aicinājusi visas 28 bloka dalībvalstis ieņemt kopēju nostāju pret Krievijas spiedienu gāzesvada "South Stream" jautājumā.

Krievija pārmet Briselei, ka tā piespiedusi Bulgāriju apturēt "South Stream" būvniecību savā teritorijā, lai šādi palielinātu spiedienu uz Krieviju Ukrainas krīzes sakarā.

Gāzes vads "South Stream", kuru paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu, ir viens no galvenajiem Maskavas projektiem, kas tiek īstenots nolūkā samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, eksportējot Krievijas dabasgāzi uz Rietumeiropu.

Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka šis projekts pārkāpj bloka noteikumus, jo sevišķi attiecībā uz plānoto Krievijas gāzes giganta "Gazprom" monopolu un starpvaldību līgumiem, ko Maskava ir noslēgusi ar Eiropas tranzītvalstīm - Austriju, Bulgāriju, Ungāriju un Slovēniju. Jūnija sākumā EK ieteica apturēt gāzesvada būvdarbus, iekams projekts neatbildīs ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes noteikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti