Pēc Ozoliņa sacītā, gāzes tirgus atvēršana ir diezgan tāla perspektīva. "Šajā ziņa mēs esam atpalikuši no pārējām Eiropas Savienības valstīm un ar savām dīvainajām politiskajām spēlītēm esam atpalikuši. Tagad ir jāpanāk. Taču nevajag lolot ilūzijas, no tā iegūs tikai lielie patērētāji," uzskata Ozoliņš.
Runājot par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Ozoliņš norādīja, ka kopumā Latvijā par elektrību samaksāts par 15% mazāk. Taču elektrības piegādātāja izvēlē starp patērētājiem bijuši gan ieguvēji, gan zaudētāji, teica enerģētikas eksperts.
"Tas ir kā kazino, kur ir iespēja gan vinnēt, gan zaudēt. (..) Tirgus attiecības, es atvainojos, nav muļķiem. Tirgus ir vienaldzīgs, tam ir daudzi aspekti, tas nešķiro bagātos un nabagos, ienaidniekus un draugus. Šādā situācijā vajag ļoti uzmanīgi sekot līdzi notiekošajam, lai nenokļūtu starp zaudētājiem,” teica Ozoliņš.
Viņš atzīmēja, ka patērētājiem par labu runā tas, ja tirgū būs konkurence, kā rezultātā gāzes cena reģionā saruks. Lietuvā, piemēram, aktivitāte pēc gāzes termināļa atvēršanas ir ļoti liela, kā rezultātā Krievijas "Gazprom" bija spiests samazināt gāzes cenu.
Jau ziņots, ka Saeimā 11.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja pēdējos mēnešos plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kā konkurencei 2017.gadā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums "Latvijas gāze".
"Latvijas gāzes" akcionāri marta otrajā pusē ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par uzņēmuma reorganizācijas sākšanu, lai līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalītu gāzes pārvadi un uzglabāšanu no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus.
Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
