Lai tirgus spētu reāli piedzīvot šādas pārmaiņas, jau pirms kāda laika no bijušā, ilggadējā monopolista - Latvijas gāzes, tika nodalīts gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus Baltic Grid". Tas ļauj praktiski jebkuram uzņēmējam, izmantojot Latvijā esošos cauruļvadus, tirgoties ar gāzi.
"Galvenais - panākt, lai reģionam lielākais dabasgāzes piegādātājs "Gazprom" spēlētu pēc tiem pašiem spēles noteikumiem, ar kuriem darbojas jebkurš cits tirgus dalībnieks," norādīja Āboltiņš.
Taču "Gazprom" joprojām caur lobijiem mēģinās ietekmēt savu darbību Latvijā, jo arī šajā nelielajā reģionā ir tirgus, var gūt peļņu.
Ir pieteikušies arī jauni tirgotāji, aptuveni 15, starp tiem arī "Daugavpils siltumtīkli" un "Latvenergo", kas ir starp trim lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā, trešais lielākais patērētājs ir "Rīgas siltums", varbūt pieteiksies arī tas. Pieteiksies arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi, paredzama "zināma stumdīšanās".
Kādas pārmaiņu rezultātā būs gāzes cenas? "Plikā gāzes cena, visticamāk varētu vēl kristies, bet ir tā, ka vismaz attiecībā uz mājsaimniecībām, es teiktu, ka būtu loģiski, ja piegādes pakalpojums tiktu cenots mazliet tuvāk reālajām izmaksām, īpaši sadales sistēmā. Par piegādi varētu kaut kas mainīties, drīzāk būtu loģiski, ka uz augšu mainītos, nekā kļūtu lētāka," sacīja Āboltiņš. Taču šobrīd to vēl nav iespējams prognozēt.
Lai arī notikušas būtiskas pārmaiņas, ne mazāk svarīgi notikumi vēl priekšā. Valdībai būs jālemj, vai tā vēlas kļūt par "Conexsus" vienu no īpašniekiem. Āboltiņš uzskata, ka jāizvērtē potenciālie ieguvumi, jāanalizē dažādi scenāriji krīzes situācijās.
"Vienīgais, ko var dot akcionāra statuss, ir politiska pārliecība par to, ka - ja valsts ir īpašnieks - tā kaut kādās situācijā varēs iejaukties procesos un pieņemt lēmumus, kas nesaskanēs ar esošo tiesisko regulējumu, vai gluši otrādi: ja operators vairs nepilda nacionālajā likumdošanā un Eiropas Savienības tiesībās tam uzliktās funkcijas un pienākumus, valsts varēs iejaukties," saka Āboltiņš. Viņš uzskata, ka sasteigi virzītie un necaurspīdīgie grozījumi ir politisks jautājums.
Jau vēstīts, ka iepriekš tieši 3.aprīlī tika nolemts atvērt Latvijas dabasgāzes tirgu.
Izpildot likuma prasības, gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze" tika sadalīts, no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nododot neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus Baltic Grid". "Latvijas gāze" pēc tirgus liberalizācijas saglabā gāzes sadali un tirdzniecību.
Jaunais dabasgāzes uzglabāšana un pārvades sistēmas operators “Conexus Baltic Grid” jau pirmajā dienā iesniedza jaunu tarifu projektu. Tas paredz, ka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu radītais gala lietotāju tarifu pieaugums būs līdz 4%, un galvenais pieauguma iemesls ir pārvadītās dabasgāzes apjoma samazināšanās par 46% kopš iepriekšējā tarifu aprēķināšanas perioda.
