Enerģētikas eksperts Āboltiņš: Skultes SDG termināļa ienesīgumu var apdraudēt klimata politika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa veidošanai ir komerciāls pamatojums, nav nepieciešams valsts atbalsts, ietekmes uz vidi izvērtējums neuzrāda potenciālu būtisku kaitējumu videi – nebūtu iemesla speciāli kavēt projekta attīstību, portālam LSM.lv stāstīja enerģētikas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Reinis Āboltiņš. Viņš skaidroja, ka projekta plusi ir transportēšanas izmaksu samazinājums, ņemot vērā Inčukalna krātuves tuvumu. Tāpat arī gāzes tirgus konjunktūra pašlaik esot diezgan laba – globālajās norisēs pašlaik neesot signālu, kas liktu prognozēt gāzes sadārdzināšanos. Vienlaikus eksperts norādīja, ka risks projektam ir iespējama CO2 emisijas kvotu cenas palielināšanās.

Latvijas enerģijas portfelī nozīmīgu vietu joprojām turpina ieņemt dabasgāze. Dabasgāze tiek piegādāta pa cauruļvadiem vai nu tieši patērētājiem, vai nu iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) un pie patērētājiem nonāk pēc izsūknēšanas no Inčukalna PGK.

Līdz 2017. gada aprīlim dabasgāzi Latvijā piegādāja tikai viens piegādātājs – AS "Latvijas gāze". Pēc gāzes tirgus liberalizācijas dabasgāzi patērētājiem konkurences apstākļos piegādā vairāki piegādātāji, taču piegādes joprojām notiek pa cauruļvadiem vai no Krievijas, vai no Lietuvas. Šobrīd vienīgais alternatīvais piegādes veids piegādēm pa cauruļvadu no Krievijas ir piegādes no Klaipēdas SDG termināļa, kur gāze tiek piegādāta pa jūru, izmantojot sašķidrinātās dabasgāzes tankerus. Klaipēdas terminālī SDG tiek gazificēta un ievadīta Lietuvas gāzes pārvades sistēmā transportēšanai tālāk patērētājiem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā vai uzglabāšanai Inčukalna PGK. 

Dabasgāzes transportēšanai ir izmaksas, kas tiek socializētas, transportēšanas izmaksas iekļaujot gāzes pārvades sistēmas izmantošanas maksā (pārvades tarifā). SDG termināļa izveidošana Skultē būtiski saīsinātu gāzes ceļu no gazifikācijas punkta līdz ievadīšanai uzglabāšanai Inčukalna PGK. Īsāks ceļš no gāzes ievades punkta pārvades sistēmā līdz uzglabāšanas vai patēriņa vietai paver iespējas samazināt gāzes transportēšanas izmaksas.

Globālā SDG tirgus konjunktūra pēdējo gadu laikā ir labvēlīga pircējiem, var pat teikt, ka jau ilgāku laiku tirgus ir tā sauktais pircēju tirgus. Primārajos SDG noieta tirgos Āzijā SDG pieprasījums ir samazinājies siltu ziemu dēļ – apkurei tik patērēts mazāk dabasgāzes (tātad arī SDG), līdz ar to SDG plūsmas pārvirzījušās uz citiem pasaules reģioniem. Patērētāji Eiropā ir ieguvēji, jo Eiropas gāzes tirgū gāze ir pieprasīta, it īpaši, ja to iespējams iegādāties brīvajā tirgū par "spot" cenām, kas ir spējīgas konkurēt ar cauruļvadu gāzi. Līdz ar to arī dabasgāzes cenas ir samazinājušās, dodot iespēju enerģijas ražotajiem vairāk izmantot tehnoloģijas, kas enerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi. Protams, šāda tendence nav apsolīta un garantēta, tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem.

SDG kuģošanas vajadzībām ir vēl viens komercdarbības virziens, kam uzmanību pievērš teju visas ostas Baltijas jūras reģiona valstīs – samazināta kuģošanas ietekme uz vidi un klimatu ir prioritāte visās ostās, kuras jau vistuvākajā nākotnē vēlas sekmīgi konkurēt par kravām, ko arvien vairāk pārvadā ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmi kuģi. Šajā konkurencē iesaistās ne tikai lielās, bet arī mazās ostas, kuras vēlas sniegt videi draudzīgākas kuģu degvielas pakalpojumus, radot labas alternatīvas lielajām ostām. Arī Rīgas osta labi apzinās šī biznesa virziena nozīmīgumu un attīstījusi iespēju uzpildīt kuģus, kuru dzinējus darbina sašķidrinātā dabasgāze.

Pasaulē ir daudz SDG piegādātāju, pēdējo trīs gadu laikā kuģu būvētavām pasūtīti 54 jauni SDG tankeri. Pirms pieciem gadiem (2014. gadā) pasūtīts rekordliels SDG tankeru skaits – 62. Šādā veidā investori reaģē uz SDG tirgus arvien augošo likviditāti, pieprasījumu pēc piegāžu elastības un spējas piemēroties "spot" tirgus noteikumiem, kā arī ASV kā strauji augoša SDG eksportētāja potenciālam nodrošināt tirgu ar arvien lielāku SDG piegāžu apjomu. Tieši pēdējo 5 gadu laikā SDG eksporta tirgū ienācis un strauji attīstās jauns spēlētājs – ASV. ASV eksportētāji eksportē SDG uz reģioniem visā pasaulē, galamērķi Eiropā veido mazāk nekā 10% no ASV SDG eksporta, ar lielākajām piegādēm nonākot Spānijā un Portugālē, kur SDG piegādes veido pat 50% no kopējā importētā dabasgāzes apjoma.

Šajā kontekstā jauns SDG terminālis Latvijā, Skultē, kura galvenā funkcija būtu tādas gāzes piegāde uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas nopirkta "spot" tirgū pircējam izdevīgā brīdī, varētu spēt investīcijas atpelnīt saprātīgā laikā, ņemot vērā, ka Latvijas enerģijas portfelī dabasgāzei vēl gadus 15-20 saglabāsies nozīmīga loma kā pamata kurināmajam vai arī kā kurināmajam tehnoloģijām, kuras enerģijas sistēmā darbosies kā rezerves jaudas atjaunīgos resursus izmantojošām enerģijas ražošanas tehnoloģijām.

Problēmas var sagādāt CO2 cenu kāpums

Riski saistīti ar tendenci iecenot CO2 visās darbībās, precēs, produktos. Kāpjot CO2 cenai un arvien plašāk un mērķtiecīgāk ieviešot "piesārņotājs maksā" principu, sadārdzināsies arī dabasgāzes cena, un tā kļūs mazāk konkurētspējīga ar atjaunīgajiem energoresursiem un tos izmantojošajām tehnoloģijām. Straujas un būtiskas CO2 cenas kāpšanas gadījumā ieguldījumi jaunā sašķidrinātās dabasgāzes terminālī atmaksātos ilgākā laikā vai pat varētu kļūt nerentabli.

Āboltiņš sarunā ar LSM.lv norādīja, ka ir daudz lielāka iespēja, ka CO2 cena nostiprināsies un kāps vēl augstāk nekā tas, ka tā samazināsies. Šo mīnusu gan mīkstina tas, ka dabasgāze tiek uzskatīta par pārejas resursu no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī to izmanto kombinēti ar atjaunojamiem energoresursiem.

Āboltiņš norādīja, ka Skultes gāzes termināli redz kā lokālu projektu, jo reģionāla termināļa jomu jau pilda Klaipēda, kas var nodrošināt 80% no Baltijas valstu patēriņa. Atbildot uz jautājumu, vai Skulte varētu sacensties ar Klaipēdas termināli, Āboltiņš teica, ka Skultei nebūs tik liela apjoma, savukārt ieguldīt lielākā kapacitātē izmaksātu nesamērīgi dārgi. 

Vēl Āboltiņš norādīja, ka Skulte būtu kā alternatīvs mehānisms Krievijas piegādēm, jo pašlaik vienīgā alternatīva ir Klaipēda ."Ja jums ir viena svira, tas ir labi. Ja jums ir divas, tad tas ir vēl labāk," viņš teica.

Raksts par Skultes SDG termināļa būvniecību pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti