Enerģētikas eksperti: Baltkrievijas elektrības boikotam nebūs būtiskas ekonomiskas ietekmes

Valdības lēmumu pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja tā iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES) enerģētikas eksperti vērtē kā ārpolitisku soli, kas nenesīs vērā ņemamu ekonomisku ietekmi uz elektroapgādes cenām un drošību. Pagaidām nav zināms, kā šādu lēmumu būs iespējams izpildīt tehniski. Tikmēr Lietuvas premjers ir paudis gandarījumu par Latvijas lēmumu.  

 ĪSUMĀ:

  • Latvija neiepirks elektrību no Baltkrievijas, ja tā iedarbinās Astravjecas AES.
  • Patlaban gan nav zināms, kā tehniski to varēs nodrošināt.
  • Eksperts: Šis paziņojums vairāk saistīts ar ārpolitiku, nevis ekonomiku.
  • Eksperti: Tirdzniecībā kopumā tas būtiskas izmaiņas neienesīs, cenas neietekmēs.  
  • Lietuvas premjers ir paudis gandarījumu par Latvijas lēmumu.
  • Lietuvas premjers: Šis solis ir nepārprotams Baltijas valstu vienotības apliecinājums.

Enerģētikas eksperti: Baltkrievijas elektrības boikotam nebūs būtiskas ekonomiskas ietekmesLinda Zalāne

 

Latvija paudusi savu nostāju par Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas iedarbināšanu. Pret to jau ilgāku laiku iebilst Lietuva. Šonedēļ premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) paziņojis, ka gadījumā, ka Baltkrievijas atomelektrostacija sāks darbu, Latvija neiepirks elektrību no Baltkrievijas. Patlaban gan nav zināms, kā tas notiks.

“Šis ir jautājums, kas tālāk risināms Ekonomikas ministrijai kopā ar mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kopā ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā šis starpsavienojums un tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums,” skaidroja Kariņš.

Kariņš LTV “Rīta panorāmā” sacīja, ka Latvijai ir savienojums ar Baltkrieviju caur Lietuvu un Viļņa sola atslēgt savienojumu ar Baltkrieviju, ja tiks iedarbināta Astravjecas AES. Tad tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijai paliks neliels savienojums ar Krieviju, un būs jāmeklē risinājums, lai no šī savienojuma izslēgtu Baltkrievijas piegādes.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka tas nav negaidīts lēmums, jo Latvija līdz šim nav apņēmusies pirkt elektroenerģiju no kādas konkrētas elektrostacijas vai valsts. Stāsts ir par tirdzniecības saglabāšanu ar trešajām valstīm kopumā.

Viņš pieļāva, ka šis paziņojums vairāk saistīts ar ārpolitiku, nevis ekonomiskiem apsvērumiem. Šādi Latvija pauž atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai un ir nolēmusi spert papildu soļus, lai dotu šādu ārpolitisku signālu.

Tirdzniecībā kopumā tas būtiskas izmaiņas neienesīs, bet jautājums ir par tehnisko izpildījumu, norāda Valdmanis.

“Fiziski nodalīt plūsmas, kuras nāk no kādas valsts vai stacijas, nav gluži iespējams. Līdz ar to es pieņemu, ka risinājumi varētu būt komerciāli un tikt risināti ar elektroenerģijas biržas kādu noteikumu palīdzību vai kādu kopīgu iniciatīvu Baltijas valstīm. Otrs risinājums ir ierobežot tirdzniecību kopumā, ko sākuma rosināja Lietuva. Tad plūsmas būtu fiziskas, bez jebkādas komerciālās komponentes,” sacīja Valdmanis.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš savukārt uzsvēra, ka šis jautājums ir aktuāls jau divus gadus un Lietuva pret Baltkrievijas atomelektrostaciju ir iebildusi jau sen.

Lietuvas premjers ir paudis gandarījumu par Latvijas lēmumuArtjoms Konohovs

“Ja Lietuva šādu lietu ierosina, tad mums ir tikai jāpiemērojas. Lieta jau ir daudz nopietnāka, jo runa ir par atomdrošību, par kodoldrošību un sabiedrības drošību, un man šajā gadījumā Latvijas pozīcija nepatīk. Man kaut kā šķiet, ka ar tādām lietām nespēlējas. Ja Lietuvai ir argumenti, un es ticu, ka viņiem ir arī ekspertīze, jo viņu teritorijā ir atomstacija, kuru tikai 2037. gadā slēgs, tad viņiem ir iemesls par to uztraukties,” sacīja Ozoliņš.

Valdmanis uzsvēra, ka tiešu ietekmi pēc Baltkrievijas atomelektrostacijas izslēgšanas no komerciāliem darījumiem Baltijas valstis nejutīs. Tas neatstās nekādu ietekmi nedz uz elektroapgādes cenām, nedz drošību. Viņaprāt, tas drīzāk ir saskaņots Baltijas valstu ārpolitikas solis.

Tikmēr Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis ir paudis gandarījumu par Latvijas lēmumu.

Savā paziņojumā Skvernelis ir sacījis, ka šāds Latvijas solis ir skaidrs un nepārprotams Baltijas valstu vienotības apliecinājums.

Skvernelis ir pārliecināts, ka Latvija ir spērusi pareizu soli, atsakoties no turpmākās Baltkrievijas elektroenerģijas iegādes brīdī, kad darbību uzsāks Astravjecas atomelektrostacija. Skvernelis uzskata, ka pretējā gadījumā Baltijas valstis ar nodokļu maksātāju naudu atbalstītu pašreizējo Baltkrievijas režīmu, kas neļauj saviem iedzīvotājiem brīvi lemt par viņu valsts nākotni un mēģina padarīt Baltijas valstis par ienaidniekiem.

Tāpat Lietuvas premjers ir sacījis, ka viņam esot pamats domāt, ka šādu Latvijas un arī Igaunijas valdības lēmumu palīdzēja pieņemt trīs Baltijas premjeru tikšanās Tartu, kas notika pirms dažām nedēļām. Skvernelis uzskata, ka skaidra atteikšanās no Astravjecas spēkstacijā saražotās enerģijas spēcinās arī Baltijas valstu virzību pretī elektroenerģijas tirgus sinhronizācijai ar pārējo Eiropas valstu tīklu.

KONTEKSTS:

Valdība 25. augustā nolēma, ka Latvija pārtrauks iepirkt elektrību no Baltkrievijas, ja tā iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Jaunajā Astravjecas AES drīzumā sāks ražošanu. Lietuva jau ilgstoši cenšas pierunāt Latviju stacijā saražoto elektrību nepirkt. Lietuva uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai dažus kilometrus no robežas. Tāpēc Lietuva lēmusi staciju boikotēt. Faktiski tas nozīmē, ka Lietuva pārtrauks elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju, līdzko stacija sāks darboties. Taču Latvija bija lēmusi, ka šajā situācijā tirdzniecībai atvērs savu savienojumu ar Krieviju, caur kuru Baltijas tirgū teorētiski varēs nonākt arī Astravjecā saražotā elektrība. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt