Pašlaik pašvaldības nav motivētas veicināt biznesu savās teritorijās, bet gan audzēt iedzīvotāju skaitu, saka Endziņš. Kā pretējas situācijas piemēru viņš min Vāciju, kur pašvaldības ikdienā ir cieši finansiāli atkarīgas no uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā.
Uz to norāda arī bijušais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, sakot, ka viena no labas darbības mērauklām ir tas, vai izdodas piesaistīt privātās investīcijas. Viņš piebilst, ka investorus pašlaik grūti dabūt ārpus Rīgas pat vidēji lielam novadam.
Kā vēl vienu aspektu Endziņš min to, ka apvienojot ir zināmas ietaupījumu iespējas, jo lielākas pašvaldības mazāk patērē administratīvajos resursus. Taču, ja redzams, ka kādas mazākas pašvaldības ir rentablas un spēj iztikt bez dotācijām, tad kāpēc gan to mainīt, retoriski vaicā uzņēmējs.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norāda, ka lielās pašvaldības spēj veiksmīgāk, piemēram, apgūt ES struktūrfondus. Tā lielajās pašvaldības fondu apguve ir 1000 eiro uz iedzīvotāju, bet mazajās – nepilni 500 eiro.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) koalīcijai piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālās reformas koncepcija jau paguvusi izraisīt partneru domstarpības. Lai gan formāli koalīcija vienojās šo jautājumu vispirms pārrunāt partijās un atgriezties pie tā pēc mēneša, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nostāja jau tagad ir diezgan noraidoša.
VARAM piedāvātās koncepcijas pirmais variants paredz īstenot administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu un līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 58 pašvaldības - 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Šī varianta modifikācija paredz 51 pašvaldības izveidi, jo arī lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, tiktu iekļautas novados.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.