„Ekonomikas izrāviens nākamgad noteikti nebūs, tam nav nekāda pamata. Lai par to runātu, ir jābūt zināmam finansējumam," norādīja Endziņš.
Pēc Endziņa teiktā, izrāvienu varētu nodrošināt „neprognozējamas veiksmes uzņēmējiem eksporta tirgos", taču prognozes ir skumīgas, jo Eiropā, kas ir Latvijas galvenais noieta tirgus, vērojama recesija.
„Labākā lieta budžetā ir neapliekamā minimuma palielināšana un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana. Darba devējam tas nozīmē uzlabojumu par 0,5%," pavēstīja Endziņš. Viņš arī atzina, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana gan nozīmē mazākas pensijas nākotnē.
Ekonomikas izrāvienam vienkārši nav pamata," atkārtoja LTRK vadītājs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone piekrita, ka budžets tikai formāli atbilst Nacionālajam attīstības plānam, bet pēc būtības nē, jo ir maz likumprojektu, kas vērsti uz attīstību.
„No vienas puses, darbaspēka nodokļu samazinājums ir būtisks solis uz priekšu, jo šie nodokļi bremzē ekonomikas izrāvienu kā tādu. Tajā pašā laikā, ja uzņēmējam nebūs iespēja pelnīt un attīstīt konkurētspēju, ieguvumi nebūs tik jūtami," teica Menģelsone.
Pēc viņas domām, budžetā ir jūtama milzīga steiga, tādēļ ir varbūtība, ka būs kļūdas un nekvalitatīvi lēmumi, līdz ar to paredzami grozījumi.
