„Tā būs katastrofa. Mikrouzņēmumi kā uzņēmējdarbības forma jau ir mazinājuši ēnu ekonomiku Latvijā un legalizējuši desmitiem miljonu latu, kas kā darbinieku atalgojums „silda” tirgu. Nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ ēnu sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos,” norādīja Endziņš.
Viņš arī sacīja, ka, nepārdomāti paaugstinot nodokli mazajam biznesam, neesot ko cerēt uz Latvijas „Skype” un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu.
„Tā vietā, lai izstrādātu priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna vadmotīva „ekonomikas izrāviens” panākšanai tautsaimniecībā, deputāti nāk klajā ar iniciatīvām, kas atkal iedragā vāro tiesiskās paļāvības principu un ir apgriezti proporcionālas valsts definētajam ekonomikas izrāviena mērķim,” norādīja Endziņš.
Tāpat viņš atgādināja, ka uzņēmēji piedāvā diskutēt par tautsaimniecībai draudzīgākām mikrouzņēmuma nodokļa likmes izmaiņām, veicinot uzņēmumu izaugsmi, ko pirms aptuveni gada rosināja arī Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.
„Paaugstinoties uzņēmumu apgrozījumam, palielinot mikrouzņēmumos atļauto darbinieku skaitu no pieciem līdz deviņiem, un to atalgojuma slieksni, kā tas ir citviet ES, iespējams pakāpeniski celt arī mikrouzņēmumu nodokļa likmi, lai apgriezienus uzņēmis sīkbiznesa pārstāvis, pārejot uz vispārējo darbaspēka nodokļu likmi, būtu dzīvotspējīgs, nevis saņem ledusaukstu dušu,” sacīja Endziņš.
Jau ziņots, ka vairāki priekšlikumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz ļoti nozīmīgi mainīt nosacījumus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam, piemēram, paredzot, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20% likme. Patlaban šī likme ir 9%.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, Latvijā patlaban reģistrēti 29 533 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Saskaņā ar mikrouzņēmuma nodokļa likumu mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem u.c.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, uzņēmumu ienākuma nodokli un mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
