Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, būvniecības apjomu sarukums bija vērojams gan ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās.
Visstraujāk saruka inženierbūvju būvniecības apjomi – gandrīz par 40%. To galvenokārt ietekmēja šoseju, ielu, ceļu, tiltu un tuneļu būvniecības apjomu sarukums. Inženierbūvju kategorijā būvniecības apjomu pieaugums bija vērojams tikai vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju, un rūpniecības komplekso būvju būvniecībā. 2016. gada 1. ceturksnī inženierbūvju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja vairs tikai 27% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 52%). Inženierbūvju būvniecības apjomu kritums daļēji ir skaidrojams ar struktūrfondu investīciju pārejas periodu, ņemot vērā, ka būvniecības nozares attīstība lielā mērā ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem un Eiropas Savienības fondu projektiem.
Ēku būvniecības apjomi saruka par 8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Visstraujākais sarukums bija vērojams divu dzīvokļu māju būvniecības kategorijā. 2016. gada 1. ceturksnī dzīvojamo māju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja 17% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 10%).
Nedzīvojamo māju būvniecības apjomi praktiski saglabājās iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmenī. Rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecības apjomi saruka par 4,6%. Sarukums bija vērojams arī skolu kategorijā (dēļ Eiropas Savienības struktūrfondiem). Pieauga viesnīcu, sporta ēku un lauksaimniecības palīgēku būvniecības apjomi. 2016. gada 1. ceturksnī nedzīvojamo māju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja vairāk par pusi (55%) no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2015. gada 4. ceturksnī – 38%).
Pēc ievērojama krituma 2014. gada beigās un 2015. gada sākumā, atsāka pieaugt izsniegto būvatļauju skaits, tomēr 2016. gada 1. ceturksnī pieauguma temps saruka un tika izsniegtas 859 būvatļaujas, kas bija par 4,9% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita lielākā daļa (68%) būvatļaujas izsniegtas jaunbūvju būvniecībai (galvenokārt viena dzīvokļa māju un citu nedzīvojamo ēku būvniecībai).
Būvniecības nozares turpmākā attīstība būs lielā mērā atkarīga no jaunā Eiropas Savienības fondu investīciju perioda uzsākšanas.
