Sadaļas Sadaļas

EM uzskata – Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem kredītsaistību problēmas jārisina ar banku, nevis valsti

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem sākušās nopietnas grūtības atdot kredītus. Ārkārtējās situācijas dēļ darbu apturējuši vai būtiski tā apjomu samazinājuši dažādu nozaru uzņēmumi. Tomēr krīzē kredītsaistības ar banku nav pilnībā atceltas. Bankas nepiekrīt pilnībā iesaldēt kredītu maksāšanu. Un arī Ekonomikas ministrija (EM) šādas likuma izmaiņas neplāno, norādot, ka tās ir divpusējās attiecības un tās jārisina bankai ar klientu, nevis valstij.

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem sākušās nopietnas grūtības atdot kredītusLinda Zalāne

Ir svarīgi valstij ar likumu noteikt, ka no tiem uzņēmējiem, kuru darbs ierobežojumu dēļ ir apturēts, bankas nedrīkst pieprasīt kredītprocentus un pamatsummas maksājumus. Šādus trauksmes zvanus zvana Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas loceklis, Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņaprāt, tas būtu attiecināms gan uz komercbankām, gan Attīstības finanšu institūciju “Altum”.

“Attiecības ar konkrēto uzņēmumu tiek iesaldētas. Tieši tāpat kā valsts var aizvērt frizieru salonus, daudzus veikalus. Respektīvi, valsts baidās ar likumu pieķerties bankām. Ja bankas savā starpā vienojās, tad jā. Pagājušajā gadā bija monitorings un tās neprasīja, bet šinī brīdī tāds nav, jo visas bankas to nepiekrita turpināt. Te var pavērsties ļoti labs bizness gan bankām, gan tiesu izpildītājiem, jo brīdī, kad sāks gan uzņēmējiem, gan vienkāršiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu atņemt īpašumus un likt izsolē, tad, protams, tiesu izpildītāji un bankas varbūt nopelnīs,” norādīja Krauze.

SIA “International Show Production” valdes locekle Dace Pecolli stāstīja, ka 2019. gadā ieguva “Altum” kredītu, lai iegādātos bijušā kinoteātra “Liesma” ēku, kurā 2020. gadā izveidoja iluzionisma teātri un muzeju. Diemžēl ierobežojumu dēļ uzņēmums ar pilnu jaudu tā arī nesāka darbu.

“Pirmajā mirklī es izmantoju pirmo glābšanas riņķi, kuru pameta “Altum” saviem sadarbības partneriem: atlikt pamatsummas maksājumu uz sešiem mēnešiem, turpinot “Altum” katru mēnesi maksāt procentus, peļņas procentus,” skaidroja Pecolli.

Pirmajam šoka mirklim šāds glābšanas riņķis esot noderējis, bet pēc tam “Altum” nāca pretim un piedāvāja procentu kapitalizāciju, proti, atlikt to maksāšanu uz sešiem mēnešiem un pēc tam šo summu pievienot kopējam aizņēmumam.

Pecolli atzīmēja: “Rezultātā viņi savu peļņu saņem, bet nedaudz vēlāk. Savukārt man palielinās aizņēmuma apjoms un iespēja strādāt nav. Pat maza nojausma vai perspektīva, kad valsts labvēlīgi ļaus atsāk uzņēmējdarbību man nav zināms.”

“Altum” pārstāvis Jēkabs Krieviņš atklāja, ka Covid-19 krīzes laikā finanšu institūcija ir mainījusi kredītu atmaksas grafikus apmēram 15-20% klientu.

“Ja tas ir aizdevums, tad tas ir jāatgriež ar procentiem un tāds ir tas līgums. Mēs parasti pārliekam pamatsummu uz priekšu, bet procenti ir jāmaksā. Šis maksājums ir salīdzinoši mazs, bet tas ir jāmaksā. Absolūti galējos brīžos mēs varam lietot tādu instrumentu kā procentu kapitalizāciju. Tas faktiski liecina par to, ka uzņēmums ir tuvu pie ļoti smagas finanšu krīzes,” skaidroja Krieviņš.

Finanšu iestādes pērn, aptuveni piecos mēnešos moratorija laikā saistību izpildi atlika vairāk nekā 13 393 līgumiem par kopējo summu – 1,1 miljards eiro. Bet pēc moratoriju termiņa beigām, periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim saistību izpilde atlikta 550 līgumiem par kopējo summu – 84,3 miljoni eiro. Patlaban moratorijs nav spēkā, bet Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis mudina klientiem ar finanšu iestādi meklēt kompromisu.

Viņš minēja: “Tie mehānismi, kas tika pielietoti un kurus šobrīd pielietojam ir gana efektīvi un mērķi sasniedzoši. Ja kaut kādas problēmas rodas gan ar naudas plūsmu, gan saistību izpildi, nekādā gadījumā nevajadzētu gaidīt. Bet savlaicīgi ir jāvēršas pie finansējuma sniedzēja, lai kopīgi meklētu risinājumus.”

Visbiežāk bankas atliek pamatsummas atmaksu, nevis procentu maksājumu. EM uzņēmējdarbības konkurētspējas direktors Kristaps Soms uzsvēra, ka pagaidām ministrijas paspārnē nav radīts priekšlikums pilnīgai kredītsaistību iesaldēšanai uz krīzes laiku, kā to mudina darīt Saeimas deputāts Krauze.

“Protams, mēs nevaram ietekmēt likumdevēja gribu un no Ekonomikas ministrijas puses mēs neplānojam piedāvāt šādus likuma grozījumus. Vēlreiz es aicinātu katru uzņēmēju, kas saskata, ka tuvojas izaicinājums vai problēma jau ir iestājusies noteikti vērsties savā bankā un problēmu risināt jau kopā ar banku kā tālāk kredītu pārstrukturizēt, jo arī bankām ir iespējas izmantot, piemēram, “Altum” galvojumu, lai samazinātu savu risku,” norādīja EM pārstāvis.

Soms uzsver, ka tās ir divpusējās attiecības un tās jārisina bankai ar klientu, nevis valstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt