EM: tūrisma nozare ir uz bankrota robežas; piedāvā 3 atbalsta virzienus

Cīņa ar Covid-19 izplatīšanos un ieviestie ierobežojumi noveduši pie tā, ka šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas, tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvās trīs pasākumus nozares atbalstam – komercdarbības aizsardzība, izmaksu samazināšanas un apgrozījumu veicināšanas pasākumus, paziņojumā medijiem informēja Ekonomikas ministrija.

“Nozares darbība faktiski ir apstādināta – starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks,” raksturojot situāciju nozarē, uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).

Tāpēc EM kopā ar nozari sagatavoja priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, gan atbalstam, kas sekmētu nozares atkopšanos turpmākajos gados.

Komercdarbības aizsardzības pasākumi:

• līdz 2021. gada 31. augustam atjaunot aizliegumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu visiem tūrisma nozares komersantiem;

• nodrošināt labvēlības periodu “Altum” izsniegtajos aizdevumos visiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021. gada 31. jūlijam apgrūtinātas ekonomiskās darbības apstākļos atliktajai daļai no pamatsummas.

Komercdarbības izmaksu samazināšanas pasākumi:

• atbalsts tūrisma operatoru repatriācijas izmaksu segšanai. Atbalsta programmā Covid-19 skartajiem tūrisma uzņēmumiem atlikumu (aptuveni 4,5 miljonus eiro) izlietot atbalstam viesnīcām un ļaut izmaksas attiecināt arī uz operacionāliem izdevumiem (t.sk. atalgojuma izmaksai, bet ne pamatlīdzekļiem). Potenciālais atbalsta periods –  31. novembris (pie labvēlīga Eiropas Komisijas saskaņojuma) līdz 2021. gada jūnijam;

• kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt iespēju tūrisma nozares komersantiem samazināt izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem pašvaldības un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās;

• pašvaldībām piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim un nomai tūrisma mītnēm un sabiedriskās ēdināšanas komersantiem Rīgā un Jūrmalā līdz 2021. gada 30. septembrim;

• valsts garantijas tūrisma operatoriem (finansējuma pārdale no esošiem resursiem, tam paredzēt līdz 18 miljoniem eiro). Valsts garantijas tūrisma operatoriem piešķirt līdz 2023. gada 31. decembrim.

Komercdarbības apgrozījuma veicināšanai:

• grozot Eiropas Savienības fondu programmu "Atbalsts nodarbināto apmācībām", paredzēt darba algas izmaksu segšanu apmācību laikā tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, iespējams, sedzot algu pirmā apmērā bez komersanta līdzfinansējuma, tādējādi daļēji risinot dzīvotspējīgo komersantu atalgojuma jautājumu, šim mērķim novirzot 1,8 miljonus eiro;

• uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, izvērtēt noteikto ierobežojumu mazināšanu, tostarp sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru lemt par pasākumiem, lai biznesa un organizētu grupu tūristi varētu ieceļot Latvijā, izslēdzot prasību ievērot pašizolāciju;

• izvērtēt iespēju Atveseļošanas un noturības stratēģijas līdz 2023. gadam ietvaros investēt 100 miljonus eiro tūrisma infrastruktūrā, kas veicinātu lielāku izklaides tūrisma attīstību, nodrošinot straujāku tūrisma eksporta attīstību.

EM norāda, ka tūrisma nozarē darbojas dažādu veidu uzņēmumi: informācijas un pakalpojumu sniedzēji tiešsaistes un bezsaistes režīmā, ceļojumu aģenti un ceļojumu operatori, izmitinātāji, galamērķa pārvaldības organizācijas, tūrisma objektu pārvaldītāji un pasažieru pārvadātāji. Taču nozares galvenie sektori ir trīs – tūristu mītņu sektors, sabiedriskās ēdināšanas sektors, kā arī tūrisma operatoru un aģentūru sektors. Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ir izveidojusies situācija, ka aptuveni 70%–80% ārvalstu tūristu koncentrējās Rīgā, kurā ir izveidota pamatīga tūrisma infrastruktūra. Apstājoties starptautiskajai tūrisma plūsmai un būtiski samazinoties iekšzemes ceļošanai, jāapzinās, ka būtisks samazinājums vērojams arī Rīgas viesnīcās, restorānos, muzejos un visos citos tūrisma objektos.

KONTEKSTS:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 26. oktobrī, pēc sadarbības padomes sēdes atzina, ka sagaida ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ("KPV LV") piedāvājumu piecu miljonu eiro sadalei Covid-19 skartās tūrisma nozares atbalstam.   Ekonomikas ministrija (EM) saka gatavot  plānu ar papildu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē cietušajai tūrisma nozarei, bet  Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks akcentēja, ka ir jāpalīdz ekonomikai atgūties, taču valsts atbalstu nedrīkstētu novirzīt "iesaldētu", faktiski "mirušu" uzņēmumu glābšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt