Pašlaik likums nosaka, ka māju apsekošana un uzturēšana tehniskā kartība ir pārvaldnieka un īpašnieku ziņā, bet valstij nav instrumentu, kā pārliecināties par to, ka tas tiešam tiek darīts. Gadījums Mežciemā, Druvienas ielā, kur bloku mājai iebruka jumts, iespējams, liks cilvēkiem apzināties sekas saviem lēmumiem par māju uzturēšanu, taču tieši ietekmēt to šobrīd valsts nevar.
Pašlaik likums ļauj īpašniekiem mainīt pārvaldnieku, ja viņš pienācīgi nerūpējas par ēku, un arī piedzīt no viņa zaudējumus, kas radušies viņa darbības rezultātā, ja, piemēram, cilvēki maksājuši par ēkas uzturēšanu, bet remonti nenotika. Taču likums pašlaik nevar piespiest cilvēkus ieguldīt māju remontos, atzina Oša.
Pirms dažiem gadiem pētījumā noskaidrots, ka padomju laikā celtajām mājām vidējais nolietojums ir 30% - 70%. Oša norādīja, ka pie 60% - 70% nolietojuma mājā būtu jāinvestē, lai stiprinātu vai nomainītu ēkas konstrukcijas, un tad māja var kalpot vēl ilgāku laiku.
Pašlaik daļa īpašnieku sevi neuzskata par īpašniekiem, daļai īpašnieku investīcijas mājas uzturēšana ir maksātspējas problēmas, tāpēc EM pārskata regulējumu un piedāvās veidot obligātos uzkrājumus daudzdzīvokļu ēku uzturēšanai.
Pagaidām nav atrisināts jautājums, kur šādus uzkrājumus glabās, jo pastāv riski, ka, piemēram, pārvaldnieku firmas var rīkoties negodīgi vai bankrotēt. Taču tas, ka jāveido obligātie uzkrājumi ēku uzturēšanai, ir pilnīgi likumsakarīgi. EM varētu izstrādāt un iesniegt šādu piedāvājumu parlamentam.
Uzmanību daudzdzīvokļu māju tehniskajām stāvoklim atkal pievērsa negadījums Druvienas ielā, kur iebruka jumts. Cietusī ēka ir būvēta 1977.gadā pēc tā saucamā lietuviešu projekta. Pēdējā ēkas apsekošana veikta pirms nedēļas un nekādas problēmas nav atklātas. Parasti dzīvojamo māju stāvokli pašvaldība pārbauda reizi gadā. Pagaidām arī nav noskaidrots negadījuma iemesls, bet pieļauts, ka to varēju izraisīt patvaļīga pārbūve.
