EM rosinās samazināt maksājumus, ko "Latvenergo" saņem obligātajā iepirkumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ekonomikas ministrija (EM) plāno rosināt valdību jūtami samazināt maksājumus, ko Latvijas energoapgādes uzņēmums "Latvenergo" saņem obligātajā elektroenerģijas iepirkumā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norādīja, ka viena no iespējām, kā samazināt elektroenerģijas sadārdzināšanos obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros, ir samazināt atbalsta apmēru pašreiz strādājošiem elektroenerģijas ražotājiem.

"Ir pietiekami daudz šādu staciju – tie ir zaļie elektrības ražotāji un gāzes termoelektrostacijas (TEC), kuru pamatā ir "Latvenergo". Ar "Latvenergo" ir vienkāršāk, jo mēs sēžam pie viena galda ar kompāniju un regulatoru un diskutējam par to, kāds būtu pieņemams atbalsta līmeņa samazinājums un uz kādu mehānismu pāriet – vai palikt pie OIK, vai arī pāriet uz jaudas maksājumu. Šīs nianses varbūt plašākai publikai nav tik būtiskas, bet es domāju, ka mēs panāksim jūtamu samazinājumu maksājumam, ko "Latvenergo" saņem," klāstīja Pavļuts.

Viņš gan piebilda, ka tas jādara, nesagraujot uzņēmuma bilanci un neapdraudot tā spēju kārtot savas parādsaistības, jo kredītportfelis kompānijai ir liels. "Nesen ir arī izsniegtas korporatīvas obligācijas, kurās investēja arī pensiju fondi. Respektīvi, ir jābūt saistību ilgtspējai – par to nav jautājuma. Uzņēmumam ir arī ekspansijas plāni Baltijā, tas vēlas būt spēcīgs spēlētājs, tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp attīstības interesēm un OIK atbalstu, bet ir pamats domāt, ka to var izdarīt," teica ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka zaļajiem elektroenerģijas ražotājiem situācija ir cita. "Tur ir tiesiskā paļāvība un milzīgs daudzums atsevišķu spēlētāju. Tur tā pie viena galda neapsēdīsies, tāpēc mēs mainīsim normatīvus. Iepirkuma deļ plānots, ka konsultanti pārrēķinās atbalsta formulu. Pirmkārt, izņemsim ārā dubulto atbalstu – mēs zinām, ja nekļūdos, 82 gadījumus, ka uzņēmumi bez OIK, kas sedz visas izmaksas, ir saņēmuši arī papildu grantu vai nu Lauku atbalsta dienestā, vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā no Kohēzijas fonda, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā no klimata pārmaiņu instrumenta. Šis dubultais atbalsts ir jārēķina ārā no OIK bez jautājumiem. Otrkārt, tiks pārrēķināta arī pamata atbalsta formula, lai mēs gūtu pārliecību, ka tur neslēpjas virspeļņa, ka tur nav pārsubsidēšana," pastāstīja Pavļuts.

Ministrs uzsvēra, ka godīgi būtu komersantam saņemt nepārspīlētas, neuzpūstas investīciju izmaksas, tam būtu jāļauj nosegt operatīvās izmaksas, kā arī saņemt saprātīgu peļņu. "Šī atbalsta intensitātes formula ir maināma pret līmeni, kas nodrošina saprātīgu atdevi saprātīgā laika periodā un viss," viņš minēja.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā pagājušajā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros visvairāk saņēma Latvijas energoapgādes kompānija "Latvenergo", kas ražo elektroenerģiju divās termoelektrostacijās Rīgā, mazajā hidroelektrostacijā Aiviekstē un vēja parkā Ainažos, – 95,515 miljonus latu.

EM vadībā starpministriju darba grupa OIK izmaksu turpmākai ierobežošanai un samazināšanai izstrādā priekšlikumus trijos virzienos ‒ kompensējošu mehānismu izstrāde atsevišķām patērētāju grupām, OIK maksājumu ierobežošana, kā arī OIK saistību nepalielināšana. Darba grupai sīks un izvērsts Elektroenerģijas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plāns ir jāsagatavo līdz šā gada 1.aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti