Drīz būs apritējis gads kopš valdība noteica moratoriju jaunu elektrostaciju atbalstīšanai, lai lietotājiem neturpinātu strauji pieaugt maksa par elektrību. Elektrības tarifs gan pēdējos gados aug nesaistīti ar pašas elektrības izmaksām. Kāpumu izraisa viena no tarifa sastāvdaļām – maksājums par "Latvenergo" termoelektrocentrālēm un dažādām mazākām stacijām, kas tiek darbinātas ar atjaunojamiem energoresursiem – tādiem kā vējš, ūdens, šķelda un citiem.
Iepriekšējo valdību laikā būvētā atbalsta sistēma paredz, ka elektrības izmantotāji caur saviem rēķiniem samaksā uzņēmējiem par to, ka viņi ražo elektrību. Tādējādi, palaižot jaunas spēkstacijas, maksājums pieauga.
Iedzīvotāju maksāto tarifu "Latvenergo" šogad nepacēla, bet uzņēmējiem atbalsta maksājums – kam speciālisti devuši nosaukumu Obligātā iepirkuma komponente (OIK) – augusi katru gadu: no nepilna santīma par kilovatstundu 2009.gadā līdz gandrīz diviem santīmiem šogad.
Investīcijas vai rēķins
Lieliem ražojošiem uzņēmumiem tas nozīmē šķiršanos no miljoniem, un "Liepājas metalurgs" nav vienīgais, kam grūti šādu rēķinu nomaksāt.
"Situācija ir tāda - ja man 5% no mana apgrozījumu veido OIK- tā nav elektroenerģija, tā ir tikai OIK, tad tas ir liels," saka "Cemex" komercdirektors Māris Gruzniņš.
"Cemex" pieder liela 300 miljonus eiro vērta cementa rūpnīca Brocēnos, kurai katru gadu arvien vairāk jāmaksā par elektrību – pērn uzņēmumam elektrības ražotāju atbalstam bija jānovirza 1,7 miljoni, šogad – tie būs 2,9 miljoni - 30% kāpums.
„Zviedrijā par katru megavatstundu ir 32 eiro, Somijā 40 eiro. Tā ir cena par megavatstundu. Latvijā 78 eiro - lielajiem patērētājiem... Vai te kāds vispār spēj iedomāties, kā mums ir jākonkurē? Mūsu cements, piemēram, iet uz Somiju," norāda Gruzniņš.
Kopējais Latvijas cementa gada patēriņš ir 30% no tā, kas tiek saražots Brocēnos. Gruzniņš stāsta, ka šo apjomu "Cemex" viegli var importēt, ja konkurēt ārpus Latvijas kļūs neiespējami. Kompānija labprāt elektrības naudu ieguldītu attīstībā.
„…Šī investīcija, ko mēs vēlamies ielikt, ir 1,2 - 2 miljoni gadā, bet man šinī mirklī to vienkārši atņem. Katru gadu man vienkārši liek virsū,” tā Gruzniņš.
"Cemex" apsver iespēju būvēt savu elektrības staciju ražotnes vajadzībām, ja elektrības cena turpinās tik strauji pieaugt. Ja "Cemex" vairs nepirktu elektrību, tas nozīmētu, ka kompānijas pašlaik maksātā subsīdiju daļa būtu jāsadala uz pārējiem lietotājiem.
Premjers kritisks
Prognozes par elektrības tarifa kāpumu ir dažādas – EM gada sākumā paziņoja, ka septiņu gadu laikā elektrība varētu kļūt par 50-70% dārgāka, bet Atjaunojamās enerģijas federācijas pasūtītais pētījums uzrāda mērenāku kāpumu. Lielā mērā tādēļ, ka ne visi uzņēmēji, kas iestājušies rindā uz valsts atbalstu, tiešām uzcels jaunas elektrostacijas.
Reformu partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirms gada sāka domāt, kā samazināt subsīdijas elektrības ražotājiem, norādot, ka tas ir izveidots par politbiznesu. Garantētus ienākumus šādi saņēmis, piemēram, ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošais vēja parks.
Taču pagājušajā nedēļā ministrija vadībā nāca klajā ar priekšlikumu veidot īpašu fondu, kas segtu nākamo cenu lēcienu lietotāju vietā. Fondam nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni latu, kas ir aptuveni puse no tās naudas, ko budžetā varēs sadalīt jauniem tēriņiem.
"EM ir izvēlējusies iet tādu vieglo ceļu, nezinot, kā risināt problēmu, uzgrūž visu nodokļu maksātājiem," tā EM priekšlikumu komentēja premjers Valdis Dombrovskis.
Ministrijas piedāvājumam kritiskas piezīmes veltīja premjerministrs Valdis Dombrovskis no "Vienotības", aicinot nelolot pārāk lielu optimismu, ka valdība atteiksies no mediķu un skolotāju algu celšanas, ceļu remontiem, lai daži subsīdiju saņēmēji varētu dzīvot zaļi uz nodokļu maksātāju rēķina. Premjers rosināja ministriju vairāk domāt par to, kā samazināt atbalsta pieaugumu. Ministrija vēlas atgriezties pie šīs diskusijas, kad tiks gatavots jaunais budžets.
Fondu atbalsta
Māris Gruzniņš no "Cemex" piekrīt citiem uzņēmējiem, ka šāda fonda izveide būtu zināms risinājums, taču vienlaikus nepieciešams ņemt nost atbalstu elektrības ražošanai no dabasgāzes.
"Mums nekas nav pret zaļo enerģiju, bet pret, to, ka kāda no gāzes koģenerācijas stacijām ir ielikta iekšā, lai par to samaksātu visi lielie patērētāji," komentē Gruzniņš.
"Latvenergo" uzskata, ka ražo lētāk
Valsts atbalsts izpaužas tā, ka elektrības ražotājiem tiek kompensēta starpība starp elektrības saražošanas izmaksām, kas, izmantojot atjaunojamos resursus, ir augstākas, un tirgus cenu. Taču lielākais subsīdiju saņēmējs no visiem ir "Latvenergo", kas ražo elektrību no gāzes termoelektrocentrālēs. Sistēma ir izveidota tā, ka subsīdijas pienākas arī gāzes stacijām, kas ražo gan siltumu un elektrību. Tās saņem ap 60% no minētās komponentes elektrības tarifā.
"Latvenergo" gan uzsver – lai arī saņem vislielāko atbalstu naudas izteiksmē, TEC-1 un TEC-2 spēj katru kilovatstundu saražot lētāk nekā biogāzes, biomasas stacijas vai vēja parki.
Taču šīs nav vienīgās atbalstītās gāzes stacijas, trīs tādas pieder "Rīgas siltumam". Uzņēmums pērn virs elektrības tirgus cenas saņēmis gandrīz sešus miljonus latu.
"Parādījās, ka mēs siltumu varētu saražot arī koģenerācijā, kuram mēs varam iegūt atbalstu no valsts, tad, protams, mēs sākām veidot šīs koģenerācijas stacijas, " atklāj "Rīgas siltuma" pārstāvis Raivis Elliņš. Siltums gan ir blakus produkts koģenerācijā, jo galvenā tā funkcija ir elektrības ražošana.
Viņš gan atzīst, - ja valsts atbalstu mainīs, tad arī uzņēmums varētu apturēt stacijas un pāriet uz ūdens sildāmo katlu tehnoloģiju, kas tarifu iedzīvotājiem būtiski nemainīs. Galvenais esot, lai "Latvenergo" nemaina tarifu.
Varētu celt nodokļus
EM piedāvāja fondam nepieciešamos resursus rast valsts budžetā, ko skeptiski vērtēja gan par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, gan arī premjers Valdis Dombrovskis. Tikmēr uzņēmēju pārstāvji valdību brīdināja - ja tā neradīs risinājumus OIK sadārdzinājuma bremzēšanai, tad tas graujoši ietekmēs tautsaimniecību.
Lai arī valdība konceptuāli atbalstīja fonda izveidi, EM uzdots meklēt tā finansēšanas avotus, tostarp, vērtēt iespējas paaugstināt kādus nodokļus. Plānots, ka fonds darbu uzsāks nākamā gada pavasarī un tas būs „Latvenergo” paspārnē. Fonds elektrības ražotājiem kompensētu starpību starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu.
OIK gan nav vienīgā problēma, kas jārisina politiķiem. Valdībai drīzumā būs jāpieņem lēmumus par elektrības tirgus atvēršanu, kas no 1.septembra ir atlikta. Iespējams, tirgus atvēršana varētu notikt nākamajā gadā, bet mājsaimniecībām tā nesīs būtisku tarifu kāpumu, jo pašreizējais "Latvenergo" starta tarifs tiek mākslīgi turēts zem tirgus cenas.
