EM rosina valstij iegādāties naftas rezerves un izveidot pārvaldes aģentūru

Valdība diskutēs par Ekonomikas ministrijas (EM) jauno piedāvājumu valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanai. Līdzšinējo sistēmu asi kritizējis aizsardzības ministrs, saucot to par nedrošu. Jaunajā koncepcijā rosināts nepieciešamās naftas produktu rezerves valstij iegādāties savā īpašumā un izveidot aģentūru, kas to pārvaldīs.

ĪSUMĀ:

  • Rosina valstij iegādāties naftas rezerves un izveidot pārvaldes aģentūru.
  • Pašlaik Latvija naftu tikai rezervē un varētu to iepirkt, ja rastos vajadzība.
  • Nepieciešamais finansējums - ap 170 miljoni eiro.
  • Būvniecības valsts uzraudzības birojā jaunā koncepcija šķiet pozitīva.
  • Pabriks kritizējis esošo naftas rezervju sistēmu un arī jaunajā koncepcijā saskata trūkumus.

EM rosina valstij iegādāties naftas rezerves un izveidot pārvaldes aģentūruSintija Ambote

Ekonomikas ministrija sagatavojusi jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošinājuma koncepciju. Šobrīd valsts iepērk tikai pakalpojumu, kas nozīmē, ka fiziski rezerves netiek nopirktas, bet tiek garantēts naftas produktu apjoms, ko krīzes gadījumā valsts varētu iegādāties no konkrētiem komersantiem. Jaunajā ziņojumā piedāvāti trīs varianti, taču ministrija rosina nepieciešamo naftas produktu apmēru valstij iegādāties savā īpašumā un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību. Nepieciešamais finansējums, lai Latvija trīs gadu laikā izveidotu savas drošības rezerves, ir ap 170 miljoni eiro.

"Valsts pati sev iepērk šo apjomu un seko līdzi cenai. Tas, protams, prasa papildu līdzekļus, taču šādā gadījumā viss apjoms tiktu glabāts Latvijā un ar komersantiem tiktu slēgti līgumi vienkārši par infrastruktūras nomu.

Mēs redzam, ka pēdējos konkursos no kopējā apjoma vietējo komersantu pieteikumi veido 60%. Tie ir tie, kas var sniegt šo pakalpojumu šeit, un ja mēs gribam, lai šo pakalpojumu sniedz tikai Latvijā, tad nav tādas iespējas nopirkt to, kā nav. Tādēļ, ja to dara aģentūra, tad ir iespējams iznomāt konkrēta apjoma tvertnes, kurās glabāt valsts iepirkto degvielu. Tas ir vienkāršāk," stāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").

Pēc viņa teiktā, minētais piedāvājums arī ļauj izvairīties no komersantu, kas patlaban glabā šīs naftas rezerves, reputācijas riskiem. Kā zināms, pakalpojuma iepirkumā līgums nupat atkārtoti noslēgts arī ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņam Genādijam Timčenko ilgus gadus piederējušo kompāniju "Gunvor".

Šobrīd konkursu rīko Būvniecības valsts uzraudzības birojs. Tā vadītāja Svetlana Mjakuškina komentēja, ka iepirkuma pretendentu vērtēšanā iesaistās arī Satversmes aizsardzības birojs, kas par šo komersantu nav devis kādu negatīvu atzinumu. Šajā gadā Latvija no astoņām kompānijām iepērk dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu 350 tūkstošu tonnu apmērā, un kopējā līguma summa ir 14,6 miljoni eiro. Arī Mjakuškina esošās sistēmas maiņu atbalsta.

"Ja mēs runājam jau par nākamā gada iepirkumu, tad to procesu vajadzētu sākt jau šajā pavasarī. Līdz ar to mēs sekojam līdzi, kāds būs valdības lēmums. Ja būs lēmums mainīt to sistēmu, tad mums ir jāsaprot, cik ilgā laikā un kā tas notiek. Mēs arī nevaram ilgi gaidīt, jo tad pastāv risks, ka mēs nākamgad vispār paliekam bez valsts rezerves.

Varbūt risinājums būs kāda kombinēta pieeja, ka sākumā daļu iepērkam kā pakalpojumu un daļu mēģinām pēc jaunās sistēmas.

Savukārt jautājums, kas mūs vēl satrauc, ir tas, ka šobrīd valsts naftas rezerves ir domātas tautsaimniecībai, proti, enerģētikas krīzes gadījumā ir jānodrošina, piemēram, glābšanas dienesti un iedzīvotāji ar šo degvielu. To nosaka Eiropas direktīva, bet tad, kad mēs to pārņēmām nacionālajā likumdošanā, mums ir pielikts klāt, ka tā rezerve ir jāizmanto kara gadījumā. Taču primāri ir jautājums, vai esošais aprēķins vispār apmierina šīs vajadzības," stāstīja Mjakuškina.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par") iepriekš kritizējis esošo naftas rezervju sistēmu kā nedrošu un arī jaunajā koncepcijā saskata trūkumus.

"Es esmu runājis ar premjeru un ekonomikas ministru jau pirms sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Līdz ar to, ja būtu politiskā griba, tad šis jautājums jau uz šī gada iepirkumu būtu sakārtots. Pirmkārt, ir jānorāda, kurš ir atbildīgais par to, ka tas joprojām nav izdarīts, jo to varēja paspēt izdarīt.

Tāpat ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk lēmums, ka garantētās naftas rezerves tiek glabātas Latvijas teritorijā bez jebkādiem papildu izdomājumiem kā aģentūra, kurai es pašlaik neredzu pamatojumu.

Nav skaidrs, kāpēc jātērē papildu līdzekļi, kāpēc valdībai jāuzņemas šīs degvielas apgrozījums. Līdz ar to, es domāju, valdības sēdē būs gana daudz jautājumu," sacīja Pabriks.

Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu valdība skatīs 28. janvāra sēdē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt