EM prioritātes energodrošības stiprināšanai nākamā gada budžetā prasa 216 miljonus eiro

Nākamā gada budžetā kā lielāko prioritāti Ekonomikas ministrija (EM) noteikusi energodrošības stiprināšanu un šiem pasākumiem nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, informēja ministrijā.

Izvērtējot šā brīža akūtākās Latvijas tautsaimniecības vajadzības, EM iesniegusi Finanšu ministrijā prioritāro pasākumu sarakstu, kuriem 2023. gadā būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums kopsummā 355 659 515 eiro apmērā, lielāko daļu iezīmējot pasākumiem energodrošības stiprināšanai 216 162 050 eiro apmērā, tostarp iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, kuru iegādei līdz šim nekad finansējums nav piešķirts.

Energodrošības stiprināšanai un citiem pasākumiem krīzes situāciju pārvarēšanai papildus būtu nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, tostarp dabasgāzes un naftas rezervju iegādei krīzes situāciju pārvarēšanai 200 000 000 eiro; iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā 12 445 960 eiro; Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta īstenošanas uzsākšanai  1 920 660 eiro; Latvijas pievienošanās Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai nodrošināšanai 810 990 eiro, kā arī citiem pasākumiem nacionālās drošības stiprināšanai 984 440 eiro. 

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka turpmākajos gados Latvijas valstij būtu svarīgi nodrošināt patstāvīgu finansējumu komersantiem energoefektivitātes pasākumiem un pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem, kas nebūtu atkarīgs no Eiropas Savienības finansējuma pārrāvumiem.

Pasākumiem uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai, kuriem turpmākajos gados nav paredzēts Eiropas Savienības finansējums, no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami 107 190 000 eiro, tostarp investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju uz eksportu vērstu projektu attīstībai 100 000 000 eiro; eksporta apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem 3 190 000 eiro; kā arī fonda izveidei, kas investēs jaunos, fondu biržā kotētos Latvijas uzņēmumos, 4 000 000 eiro.

Savukārt uzņēmumu eksportspējas un tūrisma veicināšanai Latvijas reģionos papildus nepieciešami 7 127 853 eiro, tai skaitā Latvijas kā tūrisma galamērķa mārketinga pasākumu īstenošanai 908 000 eiro; eksporta veicināšanai lieliem uzņēmumiem un biznesa inkubācijas pakalpojumiem reģionos 2 766 666 eiro; Latvijas dalības gatavošanai starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā 453 187 eiro; kā arī sākotnējiem ieguldījumiem nodibinājuma "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" fondā ar mērķi veicināt inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicot kapitālieguldījumus agrīnas stadijas dziļo tehnoloģiju mazo un vidējo uzņēmumu pamatkapitālā, 3 000 000 eiro. 

Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka 2024.–2025. gadam būtu nepieciešams paredzēt 20 000 000 eiro lielu finansējumu ik gadu ieguldījumiem liela mēroga tūrisma projektos, kas spētu konkurēt ar citu reģiona valstu tūrisma piedāvājumiem. 

Mājokļu pieejamības, kvalitātes un energoefektivitātes palielināšanai papildus būtu nepieciešami 14 930 581 eiro, tajā skaitā, lai sniegtu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem zemes atsavināšanas cenas samaksai, izbeidzot piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, 10 000 000 eiro; mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai 4 400 000 eiro; valsts dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanai 530 581 eiro. 

Tāpat ministrija uzsvēra, ka pēc Eiropas Savienības finansējuma investēšanas būtu nepieciešams nodrošināt patstāvīgu un pietiekoši lielu finansējumu ilgtermiņa aizdevumu un kapitāla atlaides piešķiršanai nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai veicinātu zemas īres maksas mājokļu būvniecību un nodrošināšanu mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem, kā arī mājokļu energoefektivitātei un pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem (daudzdzīvokļu māju un privātmāju atjaunošanai).

Inovācijas, zinātnes ieguldījumam ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstībai 2023. gadā papildus nepieciešami 2 704 234 eiro, tostarp jaunuzņēmumu nozares attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanai Latvijā 400 000 eiro; ikgadēja Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu un absolventu monitoringa veikšanai, kā arī datu apkopošanai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti 2 304 234 eiro. Tāpat turpmākajos gados būtu paredzams papildu finansējums Latvijas zinātnes attīstībai un starptautiskās konkurētspējas attīstībai nozaru pētījumu programmas ietvaros. 

Datos un pētījumos balstītu lēmumu pieņemšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai papildus nepieciešami 7 096 054 eiro, tai skaitā integrēto statistisko datu apstrādes un vadības sistēmu pilnveidošanai 2 420 000 eiro; modernas, drošas un efektīvu partnerību veicinošas datu ekosistēmas turpmākai attīstīšanai 1 003 319 eiro; kvalitatīvas un efektīvas tirgus uzraudzības nodrošināšanai digitālo tirgu, jauno tehnoloģiju, ekodizaina un energoefektivitātes, kā arī patērētāju kolektīvo interešu aizstāvības jomās 1 345 177 eiro; kā arī Būvniecības informācijas sistēmas tālākai attīstībai un pakalpojumu modernizēšanai 2 327 558 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt