Izmaiņas ierobežojumos vēlas gan uzņēmumi, gan Ekonomikas ministrija. Cilvēki ir mainījuši iepirkšanās paradumus, un būtu iespējams paplašināt atļauto preču un pakalpojumu klāstu veikalos un tirdzniecības centros, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Viņš gan piebilda, ka tas varētu notikt tikai tad, ja būtu pilnīga pārliecība, ka veikalā neatrodas pārāk daudz cilvēku un regulāri tiek veikta dezinfekcija.
“Skatījāmies šos mobilos datus, mūsu zinātnieku pētījumus, ka veikalos cilvēku pulcēšanās vairs nenotiek,” atzina ministrs.
“Kādam ir mazi bērni, kādam citam apgrūtināts kāds hobijs. Un, protams, visu atvērt pie esošā regulējuma nav iespējams. Tāpēc mēs esam sagatavojuši pamatnostādnes drošai tirdzniecībai,” skaidroja ministrs.
Izmaiņas ierobežojumos ļoti gaida arī ēdināšanas uzņēmumi. Alternatīvās mūzikas klubs un kafejnīca “Melno cepurīšu balerija” stāsta, ka 2019. gadā veica lielus ieguldījumus uzņēmumā, pārcēlās uz jaunām telpām, iegādājās dārgu virtuves aprīkojumu un uzbūvēja skatuvi. Pat ja saņemtu atbalstu no tā pluss būtu tikai viens.
“520 kvadrātmetru telpās, kad visus izretināja, izskatījās diezgan nabadzīgi. Bet nu ir vēl skumīgāk, kad jāpieslēdz apkure un jāapkurina tas viss, un [ēdiens] ir tikai līdzņemšanai,” atzina kluba “Melno cepurīšu balerija” īpašnieks Jānis Cirsis.
“Mums ir tādi paši mīnusi jācieš kā tad, ja būtu ciet, tagad vienīgi darbiniekiem ir darbs,” sacīja Cirsis.
“Melno cepurīšu balerijas” īpašnieks atzīst, ka, ja saņemtu atbalstu, kuram pieteicies, darbību varēs turpināt līdz vasaras vidum, tad kafejnīcu nāksies slēgt un meklēt darbu citā nozarē.
Pašlaik Ekonomikas ministrija gatavo jaunu atbalsta mehānismu nomas maksas daļējai segšanai, un tiek domāts arī, kā papildus atbalstīt eksporta nozari.
“Ir lielas problēmas samaksāt tieši īres maksas, kas viņiem ir vienas no lielākajām izmaksām. Esam redzējuši, ka Lietuva un Igaunija ir ieviesusi šādu [atbalsta] mehānismu,” norādīja ministrs.
Viņš arī pauda, ka “eksports ir tieši tas, kas šajā brīdī mūs izvelk. Jo gan oktobrī, gan novembrī ir bijuši tādi rekordi eksporta preču rādītājos. Ir svarīgi šo situāciju saglabāt.”
Ne visi uzņēmumi pandēmijas laikā strādā ar mīnusiem. Uzņēmums “Tru:de”, kas Latvijā ražo apģērbu un ir aizliegto preču klāstā tirgošanai klātienē, teic, ka ieņēmumi auguši. Cilvēki biežāk izvēloties pirkt vietējo produkciju, lai atbalstītu mājražotājus.
“Pastāvīgo pircēju loks paplašinājās, kā arī jaunu klientu loks paplašinājās, pateicoties veiksmīgai interneta komunikācijai,” atzina apģērba ražošanas uzņēmuma “Tru:de” vadītāja Dace Leimane.
Ekonomikas ministrs norāda, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25. janvāra ierobežojumus varētu mīkstināt.
KONTEKSTS:
Kopš rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība, un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits. 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tāpat Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma pagarināt novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vispirms līdz 11. janvārim, apstiprinot papildu ierobežojumus un pagarinot skolēnu Ziemassvētku brīvlaiku, bet vēlāk atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim, bet ierobežojumus Covid-19 infekcijas mazināšanai – vēl līdz 25. janvārim.
Savukārt, lai mazinātu Covid-19 izplatību Jaungadu svinību laikā, valdība vienojās, ka no 30. decembra brīvdienās Latvijā tiks ieviesta “brīvdienu mājsēde”. No 30. decembra līdz 4. janvāra rītam un no 8. janvāra vakara līdz 10. janvāra rītam no plkst. 22.00 līdz 5.00 jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.
