Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.
Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.
"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varbūt varētu stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagaidām nav riska, ka Krievija varētu atslēgt gāzes piegādi.
"Viņi [Krievija] pašreiz finansē savu karu ar gāzes piegādēm, kas ir praktiski nepareizi," atzina Indriksone.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA norādīja, ka "Latvijas gāzei" ir pietiekami daudz dabasgāzes krājumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai netraucēti turpinātu piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un tirgus klientiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
Latvija nav vienīgā valsts, kas iepērk Krievijas gāzi, piemēram, Somijai vispār nav citu iespēju. Taču nākotnē jādomā, kā situāciju mainīt, meklējot citas gāze piegādes iespējas.
“Latvijas aizsardzības budžets ir 700 miljoni, bet Krievijai par gāzi mēs maksājam vairāk nekā pusi no aizsardzības budžeta – 400 miljonus,” norādīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (“Konservatīvie”).
Saeimas komisijas deputāti rosina meklēt iespējas enerģētiskajai neatkarībai, piemēram, pēc iespējas vairāk domāt par atjaunojamo resursu izmantošanu. Tāpat ne mazāk svarīgi esot saudzīga elektroenerģijas lietošana.
Komisijas deputāti uzsvēra, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai jārīkojas izlēmīgi un nedrīkst ne ar centu finansēt Krievijas karu.
KONTEKSTS:
Pērn 90% Latvijā importētās dabasgāzes nāca no Krievijas. Krievijas kara pret Ukrainu dēļ Latvija sākusi meklēt veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būšot iespējams importēt caur Klaipēdas termināli.
Jau uzreiz pēc 24.februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu, valdība ārkārtas sēdē nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.
Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.
