EM informē, ka tā diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām identificējusi konkrētas problēmas mazajā uzņēmējdarbībā. Ministrija piedāvā trīs risinājumus uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmēju atbalstam. Savukārt no pretrunīgi vērtētā mikrouzņēmumu režīma līdz 2018. gada beigām plānots atteikties.
Atbalsts dzīvesstila uzņēmumiem
Priekšlikums tā sauktās dzīvesstila uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā paredz uzņēmumus, kura apgrozījums gadā nepārsniedz nepārsniedz 10 minimālās mēnešalgas jeb 3700 eiro, atbrīvot no nodokļiem – tiem būtu vien reģistrē uzņēmējdarbība Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Savukārt uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro, varētu ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī.
EM piedāvā pie noteiktiem nosacījumiem ļaut patentmaksu maksāt arī tādiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nav lielāks par 24 000 eiro. EM gan nenorāda, kas varētu būt šie noteiktie nosacījumi.
Ministrijā norāda, ka šo atbalstu varētu izmantot dzīvesstila uzņēmumi neatkarīgi no tā, kādā nozarē tie strādā. Plānots, ka patentmaksu varēs samaksāt avansā.
Pret EM piedāvātajiem nodokļu atvieglojumiem dzīvesstila uzņēmumiem, piemēram, sveču ražotājiem, iebilst Finanšu ministrija.
Atbalsts "start up" uzņēmumiem
Otrs EM priekšlikums paredz ieviest atvieglotu režīmu strauji augošiem jeb tā sauktajiem "start up" uzņēmumiem to darbības sākumposmā.
Proti, uzņēmums par katru darbinieku maksātu fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā. Tas tiktu novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI).
Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.
EM skaidro, ka šis režīms pirmajos piecos darbības gados varētu tikt piemērots uzņēmumam, kas ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai varētu būt piesaistītās riska kapitāla investīcijas.
Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos. Gadījumos, kad augsti kvalificētais darbinieks nebūs gatavs strādāt par piedāvāto algu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmā, kurā būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu darba algai, skaidro EM.
"Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu [start-up] izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Tādēļ šo uzņēmumu attīstībai ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei," klāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas ģenerāldirektors Andris Melnūdris darba samaksas izmaiņas informāciju tehnoloģiju nozarē gan sauc par nelabvēlīgām.
"Iebildums ir par augsti kvalificētu darbaspēku.
Mēs uzskatām, ka tomēr šis minimālais fiksētais maksājums nodarbinātajiem kropļos tirgu, jo darbiniekiem būs interese strādāt jaunajos uzņēmumos, bet esošajiem uzņēmumiem acīmredzot būs jāpalielina algas," teica Melnūdris.
Atbalsts arī iesācējiem
Savukārt trešais priekšlikums paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības sākumposmā.
EM piedāvā noteikt uzņēmējdarbības sākšanai draudzīgas nodokļu likmes, vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību VID, kā arī paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto mikrouzņēmumu nodokļa režīmu vēl divus gadus – līdz 2018.gada beigām.
Ministrijas kompromisa priekšlikums paredz atvieglotu nodokļa slogu uzņēmuma darbības pirmajos trīs gados, kur pirmajos divos gados uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā – 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Uz šādu atbalstu varētu pretendēt uzņēmums, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 50 000 eiro un kas nodarbina ne vairāk kā piecus cilvēkus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdis Jānis Endziņš gan bija visai kritisks par šo priekšlikumu:
"Jautājums, ar ko nodoklis no apgrozījuma atšķiras no mikrouzņēmuma regulējuma, kas arī ir apgrozījuma nodoklis.
Tātad faktiski tā vietā, lai uzlabotu esošo režīmu, novēršot šīs blaknes, mēs vienkārši uzspridzinām, sakot, ka mēs vēlāk kaut ko jaunu izstrādāsim," vērtēja Endziņš.
EM sagatavotie priekšlikumi "start-up" atbalstam tika atbalstīti šā gada 19.septembra Ministru kabineta komitejas sēdē un tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ministrijā norāda, ka diskusija par piedāvājumu uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmumu atbalstam tiks turpināta un diskusiju rezultātā apstiprinātie atbalsta mehānismi varētu stāties spēkā no 2018.gada.
Jau vēstīts, ka mikrouzņēmumu nodoklis ieviests krīzes laikā, kad politiķi un ierēdņi meklēja veidus, kā stimulēt bez darba palikušo iedzīvotāju pievēršanos uzņēmējdarbībai. Šajos gados mikrouzņēmumu nodoklis gan slavēts, gan pelts. EM strādāja pie jauna Uzņēmējdarbības uzsākšanas likuma.
