Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver Eiropas Savienības (ES) “RAPEX” sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus, nav iespējams atrast ražotāju. „Es uzskatu, ja Eiropas Parlamenta prasības tiks ieviestas, mums būs labāks, drošāks un labāk funkcionējošs tirgus gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem,” par preču drošības regulā noteikto stāsta ziņotāja par produktu drošību, Eiropas Parlamenta deputāte Kristela Šaldemose.
Tā kā dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopīgu nostāju šajā jautājumā, tiek kavēta preču drošības regulas pieņemšana.
"Tas ir problemātiski, ka padome ir bloķējusi visu situāciju. Izcelsmes valsts norādīšana ir būtiska, bet tā ir viena detaļa. Bet mēs esam norādījuši, ka esam gatavi to apspriest un meklēt risinājumus,” uzsver eiroparlamentāriete.
Pret obligātu izcelsmes valsts norādīšanu ir 17 dalībvalstis. To vidū ir arī Latvija. „Ekonomikas ministrija jau savā pozīcijā ir norādījusi, ka mēs nevaram piekrist izcelsmes valsts norādei,” saka Ekonomikas ministrijas (EM) iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte.
Ekonomikas ministrija netic, ka šādas izmaiņas dos kādu pozitīvu ieguldījumu preču drošumā un patērētāju tiesību aizsardzībā.
„Pirmkārt, papildu marķējums ir papildu administratīvās izmaksas. Šis marķējums atsevišķos gadījumos patiesībā var būt patērētāju maldinošs. Šo informāciju pat uzraudzības iestādēm var būt ļoti grūti iegūt. Un tas, ka būs marķēts ar izcelsmi ES, nekādā gadījumā nenodrošina simtprocentu drošuma garantiju, tā ir tikai informācija,” norāda Apsīte.
Ekonomikas ministrijas pārstāve norāda, ka šobrīd jau regulas projektā paredzēts noteikt, ka jānorāda ražotāja nosaukums un adrese. Pēc ministrijas domām, šī informācija ir būtiska patērētajam un uzraudzītājam preču izsekojamībai. Tāpēc neesot nepieciešams norādīt vēl arī izcelsmes valsti marķējumā. „Mūsuprāt, tā nav papildu pievienotā vērtība, drīzāk otrādi. Pat ja jūs saražojat detaļas Ķīnā un ievedat uz nelielu montāžu Eiropā un jūs esat tiesīgi uzlikt "Ražots Eiropas Savienībā", - vai tas tiešām dos patērētājam lielāku pārliecību par preces drošību? Nedos,” klāsta EM pārstāve.
Tiesa, EP par šo jautājumu izvērtās diezgan plašas debates. Piemēram, tajās iesaistījās arī EP deputāts Mihaels Thērers no Vācijas. „Ja produkts ir izstrādāts un izveidots Eiropā, taču ražots Ķīnā un tāpēc tam ir norāde „Ražots Ķīnā”, tas nenozīmē, ka šis produkts noteikti ir mazāk drošs, kā Eiropā ražotais. Tas var būt patiešām maldinoši,” akcentēja Thērers.
Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm. ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt „Ražots ES” vai arī savu dalībvalsti.
Vēl jānorāda, ka patlaban Ministru padome izstrādā kopējo lēmumu, tad padome ar mandātu vērsīsies pie Eiropas Parlamenta. Pēc tam varētu sekot otrais balsojums.
