Informatīvo ziņojumu par pašreizējo situāciju "KVV Liepājas metalurgs" valdība skatīja aiz slēgtām durvīm, tādēļ Eglītis pēc tam par izrunāto bija visai noslēpumains, vien atklājot, ka valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties janvāra beigās. Esot vairāki piedāvājumi, kā attīstīt ''Metalurga'' teritoriju.
Potenciālo partneru ir mazāk par desmit, bet vairāk par pieciem, teica valsts sekretārs.
"Jautājums ir, kāda veida ražošanu un cik ilgā laikā mēs viņu varam atjaunot, kādi ir tie mērogi, un kāda ir ticamība tam biznesa plānam, jo pašlaik metalurģijas nozare kā tāda, nu, nav pati spožākā lieta pasaule. Tas pats "Brexit" jautājums var ienest kaut kādas neskaidrības, nekonkrētību, kā tas attīstīsies, jo britu tirgus ir diezgan liels metāla patērētājs. Tai pašā laikā mēs nezinām, kā tās attiecības izveidosies. Tā kā nezināmo ir gana daudz," stāstīja Eglītis.
KONTEKSTS:
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA "FeLM" augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu, vēsta LETA.
"Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē," augustā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums "FeLM".
Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 20. martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.
Savukārt 28. martā "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma "British Steel" vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu "KVV Liepājas metalurga" mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst "British Steel", "Greybull Capital" un Igaunijas uzņēmums "Baltic Metal Holding" 17. aprīlī vēstulē "KVV Liepājas metalurga" administratorei Vitai Dikai, "FeLM" valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai "Citadele" apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.
“KVV Group” par 107 miljoniem eiro nopirka “Liepājas metalurga” ražotni 2014. gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas mantas izpārdošanas. Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015. gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu. 2016. gada septembrī Liepājas tiesa atkal atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu, un uzņēmuma mantas pārdotas izsolēs.
