EM līdz 2030. gadam Latvijas ekonomikas izaugsmi paredz vidēji par 4,2% gadā

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tautsaimniecības izaugsmi no 2022. līdz 2030. gadam prognozē vidēji par 4,2% gadā, savukārt šogad Latvijā bezdarba līmeņa samazinājumu līdz 7,1%, liecina EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. 

ĪSUMĀ:

  • EM prognozē, ka kopuma bezdarbs ilgtermiņā turpinās sarukt.
  • Bezdarba līmenis 2021. gadā bija 7,6%.
  • Situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, bet paaugstinās arī darbaspēka nepietiekamības riski.
  • Ģeopolitiskās situācijas saasināšanās dēļ sagaidāms – situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. 
  • Mainās tautsaimniecības struktūra, tāpēc palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums.
  • Tautsaimniecības struktūras maiņas dēļ arī samazināsies zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaits.
  • Jauno darbavietu pieaugums līdz 2030. gadam gaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.
  • Ekonomikas izaugsmi periodā no 2022.–2030. gadam EM prognozē vidēji 4,2% gadā, periodā no 2031.–2040. gadam – vidēji 3% gadā.

Ministrijas prognozes liecina, ka kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau 2023. gadā tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim jeb 5% līdz 6% robežās. Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

Bezdarba līmenis 2021. gadā bija 7,6%.

“Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas pēdas darba tirgū – nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā, turklāt daudzās krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī. 

Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. 

Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija. (..) Šobrīd mēs sastopamies ar intensīvu un paliekošu ekonomikas struktūras maiņu, tādēļ veiksmīgāki būs tie tirgus dalībnieki, kas aktīvi rīkosies, lai pielāgotos pārmaiņām,” norādīja ministrijā.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, sagaidāms, ka situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. 

EM atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. Paredzams, ka šogad nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,9% jeb 8 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā. 

Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, prognozē EM. 

Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz pat 2040. gadam. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas kara bēgļu skaita pieaugumu, nākamgad imigrējošo skaits varētu pārsniegt emigrējošos. Tomēr šādas izmaiņas migrācijas plūsmā vārētu būt īslaicīgas un noturīgs pozitīvs migrācijas saldo sagaidāms ap 2026./2027. gadu. 

Ministrijas prognozes liecina, ka tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaitu. 

Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. 

Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 8,1 procentpunktiem kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt, attiecīgi par 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36,5 tūkstošiem darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas –  par vairāk nekā 27 tūkstošiem jeb 7,4%. 

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā jeb līdz 2030. gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.

Vienlaikus ilgtermiņā jeb periodā līdz 2040. gadam nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” jeb tautsaimniecības veidu, kurš ir atvērts un pieejams cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, saistītajiem pakalpojumiem. 

Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040. gadam darbaspēka novecošanās un tā iziešanas no darba tirgus dēļ var atbrīvoties aptuveni 327 tūkstoši darbavietu, no kurām 147 tūkstoši vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 tūksoši. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 tūkstotis vienkāršajās profesijās. 

Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Taču, neskatoties uz globāliem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā –, arī turpmāk ir jānotur Latvijas tautsaimniecības virzība uz iepriekš definētajiem ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas nosaka Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādējādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu, skaidroja EM. 

Kopumā ekonomikas izaugsmi periodā no 2022.–2030. gadam ministrija prognozē vidēji 4,2% gadā, bet periodā no 2031.–2040. gadam –  vidēji 3% gadā.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus neatbilstības:

  • iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz aptuveni 9,1 tūkstotim;
  • augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs – līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz aptuveni 26,5 tūkstošiem;
  • iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību – vidējā termiņā tas var veidoties līdz aptuveni 69 tūkstošiem, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;
  • darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni – līdz 2030. gadam tas var sasniegt aptuveni 95,8 tūkstošus.

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ministrija izstrādājusi arī priekšlikumus risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt