Pērn bija vērojama pat darba tirgus pārkaršana, bet Covid-19 pandēmija situāciju krasi mainīja, bezdarbs pieauga no aptuveni 6% pērn līdz 8,6% šī gada otrajā ceturksnī, bet situācija nedaudz stabilizējusies jūlija vidū, kad bezdarba līmenis sāka pakāpeniski samazināties.
Ozols atzina, ka sākotnēji bija sagaidāms “V” veida scenārijs – straujš ekonomikas kritums un strauja izaugsme pēc tam, taču tagad ir pietiekami skaidrs, ka šī situācija ievilksies arī nākamajā gadā un var atstāt strukturālās problēmas darba tirgū; nozares, kas tiešā veidā cietušas Covid-19 krīzes dēļ, nevarēs tik ātri atgūties, kā cerēts, un kopumā sagaidāms lēnāks “U” veida attīstības scenārijs.
Pašlaik saglābjas augsta nenoteiktība, un tas ietekmē gan iekšzemes pieprasījumu, gan noietu eksporta tirgos, kas rada riskus ekonomikas izaugsmei un attiecīgi samazina aktivitāti darba tirgū, skaidroja Ozols.
KONTEKSTS:
2019. gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, taču šogad marta beigās, pēc tam, kad tika ieviesta ārkārtējā situācija, Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 6,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, aprīļa beigās bezdarba līmenis sasniedza 8%, maija beigās – 8,4%, jūnija un jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis veidoja 8,6%, bet augusta beigās reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Septembra beigās šis rādītājs bija 7,7%.
Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā varētu pieaugt līdz 9%, prognozē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
