EM: Darba tirgus atgūsies līdz 2023.gadam, daži Covid-19 krīzes efekti var saglabāties ilgstoši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad bezdarbs varētu pieaugt līdz 11%, un darba tirgus varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī 2022.-2023. gadā, daļa Covid-19 krīzes skarto nozaru darbavietu būs zaudēta, bet pieaugs darbavietu skaits zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, apstrādes rūpniecībā, bet spriedzi darba tirgū uzturēs demogrāfija, liecina Ekonomikas ministrija vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes.

Darba tirgus atgriezīsies pirmskrīzes līmenī ap 2022.-2023. gadu

Ņemot vērā Covid-19 krīzes sekas, sagaidāms, ka nodarbināto skaits kopumā 2020. gadā varētu samazināties par 7,5% (par gandrīz 69 000), salīdzinot ar 2019. gadu, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz 11%, paredz ministrija.

Situācija darba tirgū varētu stabilizēties un lēnām atgriezties pie izaugsmes 2020. gada otrajā pusē, bet 2021. gadā jau varētu būt vērojams nodarbināto skaita pieaugums - par 4,2%, salīdzinot ar 2020. gadu.

Bezdarba līmenis 2021. gadā varētu samazināties līdz 8,1%.

Nodarbinātības un bezdarba relatīvie rādītāji varētu atgriezties 2019. gada līmenī ap 2022.-2023. gadu, taču nodarbināto skaits absolūtā izteiksmē tuvākajos gados neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī, ko ietekmēs gan demogrāfiskie procesi, gan nepieciešamība palielināt darbaspēka produktivitāti, prognozēja EM.

Daļa Covid-19 krīzes efektu var saglabāties ilgstoši

Covid-19 krīze ir ierobežojusi ekonomiskās aktivitātes lielākajā daļā tautsaimniecības jomu, vissmagāk ietekmējot, piemēram, pasažieru pārvadājumus, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbību, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, dažādas izklaides, mākslas un kultūras jomas u.c. nozares.

Pēc EM aplēsēm tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits 2019. gadā veidoja aptuveni 60 000 jeb gandrīz 7% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.

Daudzās no šīm nozarēm aktivitāte var saglabāties zemā līmenī ilgstoši, līdz ar to daļa no šīm darbavietām var tikt zaudēta.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū. Sagaidāms, ka mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā.

Līdz 2027. gadam šajās nozares radīs gandrīz 25 000 jaunu darbavietu, kas ir aptuveni 9/10 no visu jauno darbavietu pieauguma atbilstošā periodā.

Spriedzi darba tirgū uzturēs demogrāfija

Vidējā termiņā spriedzi darba tirgū turpinās uzturēt demogrāfijas procesi, bet galvenās darba iespējas radīs aizvietojošā darbaspēka pieprasījums.

Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos gados turpinās sarukt, turklāt daudz izteiktākas kļūs sabiedrības novecošanās tendences.

 Līdz 2027. gadam iedzīvotāju skaits varētu samazināties par aptuveni 65 000, bet līdz 2040. gadam - par gandrīz 122 000, salīdzinot ar 2020. gada sākumu. Kopumā 2040. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu būt 1,79 miljoni.

Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15-64 gadiem līdz 2027. gadam varētu sarukt par gandrīz 90 000 jeb vairāk nekā 7%, kas kopumā negatīvi atsauksies arī uz kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kopumā līdz 2027. gadam varētu samazināties par 1,3%.

Vienlaikus demogrāfijas tendenču negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu mazinās iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Līdz 2027. gadam iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū varētu pārsniegt 71%.

Savukārt bezdarba līmenis līdz 2027. gadam varētu samazināties zem 6% atzīmes, līdz ar to aktualizējot darbaspēka nepietiekamības problēmu.

Ņemot vērā darbaspēka novecošanās tendences, vidējā termiņā galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2027. gadam darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ kopumā pieprasījums pēc darbaspēka var sarukt par 170 000. Būtiskākais aizvietojošā darbaspēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms vidējās kvalifikācijas profesijās, kur var izveidoties vairāk nekā 74 000 vakanču, līdz ar to palielinot darbaspēka nepietiekamību pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem ar profesionālo izglītību, jo īpaši tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, būvniecība, apstrādes rūpniecība, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecības nozarēs.

Darba tirgu arvien vairāk ietekmēs ekonomikas digitalizācijas

Līdz ar tehnoloģiju attīstību turpmākajos gados arvien vairāk darbavietas tiks automatizētas. Lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru, kā arī specialitātēs, kas saistītas ar tiešo apkalpošanu, piemēram, pārdevēji un kasieri mazumtirdzniecībā, zvanu operatori un līdzīgās profesijas.

Līdz ar to visvairāk automatizācijas tendences ilgtermiņā varētu skart vidējās kvalifikācijas darbavietas.

Tikmēr ekonomikas digitalizācijas tendences un darbavietu robotizācija palielinās pieprasījumu pēc augstākās kvalifikācijas darbaspēka. Kopumā līdz 2040. gadam darbavietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās varētu palielināties par aptuveni 80 000 un veidot vairāk nekā pusi (52% jeb 461 000) no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.

Darbu automatizācija mazāk iespējama ir tajās jomās/profesijās, kurās nepieciešams augsts izglītības līmenis, augsta sociālā mijiedarbība un vadītspējas un ikdienā jāsaskaras ar sarežģītas vides/apstākļu plānošanu un koordināciju.

Būtiskākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni, savukārt iztrūkums būs vērojams pēc IKT un inženierzinātņu speciālistiem.

Gan vidējā, gan arī ilgtermiņā būtiski palielināsies bezdarba risks iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesijas.

Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2027. gadam varētu samazināties par aptuveni 17 000, bet līdz 2040. gadam par vairāk nekā 46 000. Nākamajos gados pieaugs zemas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums.

Dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāka izmantošana ikdienā palielinās augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījumu ar izglītību eksaktajās zinātnēs, jo īpaši pēc informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.

Kopumā vidējā termiņā darba tirgū varētu būt vērojams šādas neatbilstības:

  • Iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem. Līdz 2027. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem  var pieaugt līdz aptuveni 14 000.
  • Augstākās kvalifikācija darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs. Līdz 2027. gadam darbaspēka pārpalikums ar šādu izglītību var pieaugt līdz aptuveni 17 000.
  • Iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību, līdz pat 40 000, turklāt iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.
  • Darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Līdz 2027. gadam šādā darbaspēka pārpalikums var sasniegt 85 000 (ar vidējo vispārējo izglītību – aptuveni 24 000, ar pamatizglītību un zemāku  - ap 61 000).
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti