“Steidzami jāmeklē risinājumi, lai investori dotu priekšroku darbībai Latvijā. Atstājot šo jautājumu esošajā statusā, investori izvēlēsies ieguldīt valstīs ar labvēlīgāku likumdošanu. Rezultātā saruks ne tikai Latvijas iedzīvotāju uzkrāto pensiju ieguldījumi vietējā tautsaimniecībā, bet arī ārvalstu finansējuma ieplūšana Latvijā un līdzekļu apjoms, kas pieejams Latvijas start-up un strauji augošiem uzņēmumiem. Un tas ir pretrunā ne vien ar valsts tautsaimniecības izaugsmes plāniem, bet arī mērķi kļūt par jaunuzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā,” saka A. Ašeradens.
Pirmās FM regulējuma piemērošanas prakses sekas jau ir iestājušās. Riska kapitāla fonds “BaltCap Growth Fund” ir reģistrēts Igaunijā, neskatoties uz iepriekš pieņemtu lēmumu reģistrēt to Latvijā. Līdz ar “BaltCap Growth Fund” reģistrāciju Igaunijā, Latvijas riska kapitāla nozare ir zaudējusi ap 40 miljonus EUR. Uzņēmuma pārvaldnieks “BaltCap” ir vadošais riska kapitāla investors Baltijas valstīs. Līdz ar “BaltCap” lēmumu reģistrēt jauno fondu Igaunijā, potenciālie investori saņem signālu, ka Latvijas nodokļu politika ir salīdzinoši mazāk labvēlīga pensiju fondu investīcijām.
Latvijas iedzīvotāju pensijas stiprinās kaimiņvalstu ekonomiku
Kā galveno lēmuma iemeslu reģistrēt savu fondu Igaunijā “BaltCap Growth Fund” min Latvijas praksi pensiju fondiem no līdzdalības riska kapitāla fondos piemērot iedzīvotāju ienākuma (IIN) nevis uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). FM piemērotā likumdošanas interpretācija rada situāciju, kurā no veiksmīgiem pensiju ieguldījumiem fondiem ir jāmaksā nodoklis, savukārt darījumi, kas nenes peļņu vai rada zaudējumus, pensiju fondiem jākompensē no saviem līdzekļiem. Tātad – nodokļi jāmaksā arī tad, ja gada griezumā fonds strādājis ar zaudējumiem.
“Ja apliksim pensiju fondu ieguldījumus riska kapitālā ar IIN, tad ne tikai atņemsim riska kapitāla industrijai ieguldītājus, bet arī samazināsim paši savas nākotnes pensijas un bremzēsim Latvijas ekonomikas attīstību,” saka Latvijas riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis. "Tradicionāli tieši pensiju fondi ir galvenie investori riska kapitāla fondos. Riska kapitāla investīcijas veicina strauji augošu un inovatīvu uzņēmumu veidošanos, kas savukārt uzlabo valsts kopējo ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Ja vēlamies kā sabiedrība dzīvot labāk un pelnīt vairāk, tad mums ir jāiegulda šādos uzņēmumos, kas strādā ar augstāku pievienoto vērtību un būs spējīgi maksāt lielākas algas un attiecīgos nodokļus."
FM nostāja grūtības radīs arī “Attīstības finanšu institūcijas Altum” 2014.-2020. gada plānošanas periodā atlasītajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem. Latvijas riska kapitāla fondu nozīmīgākie investori ir Latvijas un ārvalstu pensiju fondi, un nacionālās nodokļu likumdošanas piemērošana līdzšinējā interpretācijā apgrūtinās privātā līdzfinansējuma piesaisti tiem.
Risinājums stiprinās Latvijas nodokļu politikas konkurētspēju
Lai novērstu radušos apstākļus un nepieļautu turpmāku riska kapitāla fondu līdzekļu aizplūšanu no Latvijas, ekonomikas ministrs A. Ašeradens aicina finanšu ministri D. Reiznieci-Ozolu uz nekavējošu dialogu. Tā laikā Ašeradens rosina meklēt risinājumus, lai Latvija investoru, tostarp pensiju fondu, vidē būtu pievilcīga, un ņemt to arī vērā, turpinot darbu pie nodokļu reformas. “Pensiju fondi ir nozīmīgs riska kapitāla fondu dalībnieks. Savukārt riska kapitāla fondi ar investīcijām uzņēmējdarbībā, nekustamajā īpašumā un citās nozarēs ir svarīgs tautsaimniecības attīstības balsts, tādēļ pensiju fondiem jāizstrādā un jāpiemēro tādas nodokļu normas, kas nodrošina nacionālās likumdošanas konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs Ašeradens.
