"Elektrum" ir Latvijā lielākais elektrības tirgotājs (tas ir valstī lielākā elektroenerģijas ražotāja "Latvenego" apakšstruktūra): uzņēmumam ir 744 tūkstoši klientu, no tiem Latvijā ir apmēram 680 tūkstoši. Lielais vairākums – fiziskās personas, un vairāk nekā divām trešdaļām no tām līgumos ierakstīti tarifi ar fiksētu cenu. Tomēr, ja agrāk "Elektrum" galvenokārt piedāvāja pastāvīgu cenu uz 12–24 mēnešiem bez jebkādām atrunām, tad šogad šāds tarifs no portāla Elektrum.lv ir izņemts.
Tagad tirgus līdera pamatpiedāvājums ir tarifs "Elektrum Ekonomiskais" – arī tajā it kā ir fiksētā cena, bet ar principiālu atšķirību: uzņēmums divreiz gadā to var mainīt atkarībā no svārstībām elektroenerģijas biržā "Nord Pool".
Kurp aizgājis klients, kurš vēl vakar bija
Andrejs dzīvo privātmājā netālu no Rīgas. Ģimenē ir trīs bērni, sieva nestrādā, tāpēc elektroenerģijas patēriņš ir salīdzinoši liels – 450–500 kilovatstundu mēnesī. Vairākus pēdējos gadus Andrejs bija "Elektrum" klients, un viņam bija līgums ar cenas piesaisti biržas "Nord Pool" svārstībām. Agrāk salīdzinājumā ar fiksētajiem tarifiem tas bija izdevīgi.
Taču augusta beigās vidējā cena biržā gada griezumā bija pieaugusi divkārt, un Andrejs pārgāja uz fiksēto tarifu, noslēdzot līgumu uz gadu. Elektrības cena šajā periodā – septiņi centi par kilovatstundu (kā arī, protams, maksa par piegādi, nodokļi un nodevas). "Man paveicās, ka augustā vēl paspēju tādu piedāvājumu saņemt. Pēc tam pārbaudīju internetā – jau tika piedāvāts par deviņiem līdz 11 centiem. Bet biržā cena septembrī galvenajās [vakara] patēriņa stundās bija jau 15–16 centu, daždien – arī vairāk par 20 centiem. Apmēram četras piecas reizes dārgāk, nekā maksāju pirms gada. Jā, naktīs cenas ir zemākas, bet lielā ģimenē lielākā daļa elektroenerģijas patēriņa būs vakaros rīta un vakara stundās, kad cenas ir visaugstākās," viņš saka.
Andrejam nācās nomainīt elektroenerģijas piegādātāju. Kāpēc? Bijušais klients teic, ka pie "Elektrum" nav atradis pakalpojumu, kura cena visā līguma darbības laikā nemainītos.
"Ielūkojos [uzņēmuma] mājaslapā un man vajadzīgo tarifu neatradu. Es nezvanīju, nodomāju – kāpēc gan? Vai tad viņi savu piedāvājumu no klientiem slēpj? Kaut kā neloģiski – cenu pieauguma situācijā, kad klienti droši vien domāja, vai nevajadzētu fiksēt cenu bez jebkādām atrunām, no viņu puses būtu dīvaini tādu piedāvājumu slēpt, vai ne? Tas, ko viņi piedāvā, taču ir pseidofiksētais tarifs. Kaut vai tas pats "Tet" [bijušais "Lattelecom"], kuru arī kontrolē valsts, piedāvā pastāvīgu cenu pat četrus gadus uz priekšu!"
Pretēji tam, ko bijušais klients sprieda par loģiku (slēpt no lietotājiem aktuālo piedāvājumu), iepriekšējais tarifs – ar nemainīgu cenu – lai gan no "Elektrum" portāla ir izņemts, tomēr to ir iespējams saņemt. Tikai precīzi jāzina, ko grib, un jāpiezvana uz zvanu centru.
Tarifs nav redzams, bet tas ir
"Portālā jūs to neredzēsiet, tas ir universāls produkts, to var saņemt tikai pa tālruni, uz 12 mēnešiem," Rus.lsm.lv sacīja "Elektrum" zvanu centrā septembra beigās. Piedāvāja cenu 10,73 centi par kilovatstundu plus nodokļi, maksa par piegādi un obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Mēnesi vēlāk Rus.lsm.lv piezvanīja atkal – piedāvātā cena bija pieaugusi līdz 11,99 centiem, bet noslēgt līgumu uz 12 mēnešiem jau vairs nevarēja – tikai uz 18 vai 24 mēnešiem ar astoņu eiro sodu par līguma pirmstermiņa laušanu. Turklāt, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, mēneša laikā cenas biržā "Nord Pool" bija nedaudz sarukušas.
Elektroenerģijas cenas biržā "Nord Pool" (nākamā diena, LV zona)
"Kad cena tirgū ["Nord Pool"] pieaug, ir riskanti slēgt līgumu par fiksētās cenas produktu uz gariem termiņiem, piemēram, uz 24 mēnešiem," tā "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis Rus.lsm.lv skaidro, kāpēc šis pakalpojums vairs nav pieejams internetā.
No šī gada galvenais piedāvājums ir fiksētais tarifs, kurā cena var mainīties divreiz gadā, piebilst Siksnis. Pēc viņa vārdiem, tam ir savas priekšrocības. Līgums ir beztermiņa, un to var lauzt jebkurā brīdī un bez soda sankcijām.
Viena cena trim līdz četriem gadiem
Vai ir biežas situācijas, kad klienti, kas agrāk izvēlējušies biržas tarifu, pāriet uz fiksēto cenu? Rus.lsm.lv aptaujātie tirgotāji izteiktu tendenci nesaskata.
"Ir atsevišķi patērētāji, [kuri tā dara], taču tā nav tendence," saka "Tet" elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone. Uzņēmumā piedāvā līgumus ar nemainīgu cenu uz četru gadu termiņu. Trīs un četru gadu līgumiem agrāk deva priekšroku apmēram trešdaļa klientu – taču, šķiet, galvenokārt tie, kuri uz tiem pārgājuši sen. "Tieši situācijās, kad elektrības cenas biržā ir ļoti izdevīgas, klienti nereti izvēlas līgumu uz 48 mēnešiem. Tomēr jāatzīmē, ka šobrīd jauno klientu vidū apmēram 85% izvēlas dinamisko biržas tarifu plānu, kam nav fiksēta darbības laika," teic Ķirsone.
Situācija ir diezgan neviendabīga un ir atkarīga no konkrētā klienta vajadzībām, stāsta Igaunijas "Enefit" Latvijas meitasuzņēmuma vadītājs Krists Mertens: "Pat tad, kad cenas biržā ir augstas, ir klienti, kuri pāriet uz fiksēto tarifu, jo vēlas precīzi prognozēt savus izdevumus nākotnē. Tajā pašā laikā daži tomēr izvēlas biržas produktu. Varu pateikt, ka tagad aizvien vairāk klientu principā meklē alternatīvus variantus, salīdzina dažādu tirgotāju piedāvājumus."
Konkurenci veicina arī fakts, ka tirgus līderis "Elektrum" pēdējos mēnešos pārskatījis cenas daudziem saviem klientiem, kuriem beidzas līguma termiņš, uzskata Mertens: "Cenas ir izaugušas, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi interesējas, kādi vēl piedāvājumi ir tirgū. Latvijā tirgus ir atvērts privātpersonām kopš 2015. gada, un novērojams, ka vidējais enerģijas patērētājs kļūst aizvien aktīvāks. Daži maina piegādātājus diezgan regulāri."
Vai tagad ir vērts fiksēt elektroenerģijas cenu gadu uz priekšu vai uz vēl ilgāku laiku, ir atkarīgs no konkrētā klienta un viņa prioritātēm, saka "Enefit" vadītājs.
"Ja galvenais ir stabilitāte un prognozējamība, tad ir vērts par to padomāt. Pateikt precīzi, kā tuvākajos mēnešos mainīsies cenas, ir ļoti grūti. Nav viena dominējošā faktora, kas ietekmē tirgu. Ir vesela virkne iemeslu – laikapstākļi, starpsavienojumi, ūdens līmenis Skandināvijas [upēs]… Un, pat ja tur būs daudz ūdens, starpsavienojumiem ar Baltiju nav tādas jaudas, lai pilnībā nodrošinātu mūsu reģiona vajadzības dienas stundās. Nakts stundās tā nav problēma, bet ne dienā. Visi šie faktori jāņem vērā, taču, kā tie attīstīsies, praktiski nav iespējams prognozēt. Tāpēc pateikt, ko ir izdevīgāk izvēlēties – biržas tarifu vai fiksēto cenu –, nevar. Atliek vadīties no klienta prioritātēm," skaidro Krists Mertens.
Latvijas elektroenerģijas tirgotāju cenu piedāvājumi gada laikā kļuvuši dārgāki vidēji par 100%, tostarp septembrī – par 50%, "Latvenergo" nesen pavēstīja informācijas aģentūrai LETA. Uzņēmumā norādīja, ka šī situācija nav unikāla, un strauju cenu kāpumu piedzīvojušas visas Eiropas valstis.
