Pēc viņa teiktā, līdz šā gada 1.novembrim lauksaimniekiem ES atbalsta maksājumos izmaksāti kopumā 56 miljoni eiro. Salīdzinājumam šajā laika posmā pērn lauksaimniekiem izmaksāti 5,5 miljoni eiro.
ES platībmaksājumi zemniekiem tiek izmaksāti raitāk, jo teju visi lauksaimnieki platības maksājumu pieteikumus iesnieguši elektroniski, skaidroja LAD pārstāvis.
"Daudzi darīja to paši, ļoti daudziem palīdzēja gan mūsu dienesta darbinieki [..], kā arī Lauksaimniecības konsultāciju centra darbinieki, lai sasniegtu to, ka praktiski 100% šie pieteikumi iesniegti elektroniskā veidā," teica LAD pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, arī pērn daudzi zemnieki platību maksājumu pieteikumus iesniedza elektroniski, bet šogad šajā ziņā panākts "būtisks izrāviens" – pērn aptuveni 40% pieteikumu bija iesniegti elektroniski, bet šogad – teju 100%.
Tāpat ir samazinājušās lauksaimnieku pieļautās kļūdas atbalsta pieteikumos. Ja pērn bijuši kopumā 10 000 gadījumi, kad konstatētas, piemēram, kļūdainas platības, tad šogad bijuši vien 3 500 šādi gadījumi piebilda LAD pārstāvis.
Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka līdz ar raitāku pieteikšanos ES atbalstam samazinās arī zemnieku izmaksas.
Pēc viņas teiktā – ja agrāk zemniekiem bieži nācās doties uz LAD pārvaldēm, tad tagad komunikācija ar dienestu lielākoties notiek elektroniski.
Zemnieki ar LAD var sazināties sev vēlamā laikā, piemēram, vakarā, kad visi darbi saimniecībā ir padarīti. Turklāt, arī iespējamās kļūdas elektroniski ir vieglāk un ātrāk salabot, teica biedrības pārstāve.
Pēc viņas teiktā – tas, ka zemniekiem ES atbalsts šogad ir pieejams ātrāk, ir būtiski, ņemot vērā problēmas gan piena ražošanas nozarē, gan graudkopībā.
Jau ziņots, ka graudkopībā šīs gads bija ne īpaši veiksmīgs saistībā ar ilgstošām lietavām vasarā. Savukārt piena ražošanas nozare būtiski cieta saistībā ar ilgstošo piena iepirkuma cenas lejupslīdi. Tiesa, vasaras otrajā pusē piena iepirkuma cena pamazām sāka pieaugt.
