Apstrādes rūpniecības nozare Ventspilī attīstās stabili, turklāt tā radīta no nulles pozīcijas, uzskata Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš:
„2002. gadā Ventspils bija pilsēta, kurā pārsvarā ekonomiskās aktivitātes bija saistītas ar ostas darbību. Atceramies Krievijas politisko lēmumu – slēgt naftas cauruļvadu. Tajā laikā mēs izlēmām, ka jāattīsta rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu. Tagad mēs varam atskatīties uz zināmu darba rezultātu - vairāk nekā desmit gadu ilgu periodu.”
Apstrādes rūpniecības rūpals ir bijis gan pašvaldības, gan Ventspils brīvostas pārvaldes pārziņā. Pagājušā gadā apstrādes rūpniecības uzņēmumi saražojuši produkciju apmēram 150 miljonu eiro apmērā, tas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, tas ir stabils pieaugums, spriež Vītoliņš. Galvenais pieaugums ir saistīts ar metālapstrādi un mašīnbūvi:
„Mēs zinām, ka ir vairāki ļoti stabili uzņēmumi – Šveices koncerna uzņēmums „Bucher Municipal”, kas ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmums labi attīstās, tagad realizē kārtējo attīstības kārtu, apgūstot 3000 kvadrātmetru. Investēs gandrīz 3 miljonus, ceram, ka pieņems jaunus darbiniekus. Vēl šajā jomā strādā Beļģijas mašīnbūves metālapstrādes uzņēmums „Malmar Sheet Metal”, kā arī Ukrainas uzņēmums „Ventspils metināšanas rūpnīca”."
87% no saražotās produkcijas uzņēmumi eksportē, kas ir augstākais eksporta īpatsvars Latvijas pilsētās. Tā kā Ventspilī nav industriālo īpašumu, Ventspils mērķtiecīgi tos veido, lai uzņēmumiem būtu telpas ražošanai.
„Tieši tāpēc tika izveidots Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas ir konkrēta teritorija vairāku desmitu hektāru platībā, kurā Ventspilī plānots koncentrēt tehnoloģiski attīstītus uzņēmumus. Paralēli biznesa inkubatoram jauniesācējiem darbojas „Ventspils elektronikas fabrika”, programmēšanas uzņēmumi un citi,” skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
Pašlaik tur tiek būvēti divi jauni centri - Tehnoloģiju centrs un Elektronikas centrs.
„Var saprast, ka Elektronikas centrs domāts elektronikas ražošanai. Mums ir noslēgts līgums ar Ventspils elektronikas fabriku, kas paplašināsies un pieņems jaunus darbiniekus. Apdzīvos telpas tur tuvākajos mēnešos, pagaidām viss ir būvniecības procesā. Tehnoloģijas centrs būs universālāks, pirmie uzņēmi tur varētu sākt ievākties rudenī,” stāsta Udodovs.
Abi centri ir aptuveni 4 tūkstoš kvadrātmetru lielā platībā. Katrā varētu darboties trīs uzņēmumi, turklāt katrā tiks izveidotas ne mazāk kā 50 jaunas darba vietas. Kā vienu no priekšnoteikumiem jaunu uzņēmumu veidošanai pilsētā Jānis Vītoliņš min ieviesto studiju programmu elektronikā Ventspils Augstskolā:
„Programma ir izdevusies, par to liecina tas, ka jaunajā uzņēmumā - šķidro kristālu displeju uzņēmumā „EUROLCDS” - pirmo komandu vairāk nekā pusi veidoja Ventspils Augstskolas elektronikas maģistranti. Tas ir ceļš ne tikai Ventspilī, bet visā valstī. Jebkuru investoru interesē kvalificēta darba spēka pieejamība.”
Tehnoloģijas centra un Elektronikas centra izveides projektus līdzfinansē Eiropas Savienība. Kopējās projektu izmaksas sasniedz aptuveni 7 miljonus eiro. Elektronikas centru plānots atklāt vasaras sākumā, bet Tehnoloģiju centrs, visticamāk, darbu sāks rudenī.
