Elektroenerģijas ražošana Latvijā pērn samazinājusies par 5%, patēriņš – par 1,5%

Latvijā elektroenerģijas ražošana pagājušajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies par 5%, bet patēriņš – par 1,5%. Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu apgabalā kritusies par 7%, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats par 2019. gadu.

AS "Augstsprieguma tīkls” paziņojumā medijiem informē, ka pērn vidējā "Nord Pool" (NP) elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,28 eiro par megavatstundu (MWh), vidējai diennakts cenai svārstoties no 11,99 līdz 89,45 eiro par MWh.

Kopš pagājušā gada augusta cena Latvijā pakāpeniski samazinās, un decembrī tā sasniedza gada zemāko līmeni – 39,05 eiro par MWh.

Kopumā 2019. gadā vērojama elektroenerģijas cenu tuvināšanās gan Baltijā, gan arī ar cenu apgabaliem, no kuriem notiek imports uz Baltiju. Kopējais biržas cenas samazinājums Baltijā, Somijā un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā 2019. gadā vidēji bija 7,5%.

Pērn Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 6 178 978 MWh, valstī patērētās elektroenerģijas apjoms bija 7 297 056 megavatstundas (MWh), kā rezultātā Latvija savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 84,7% apmērā. Lielāko ražošanas apjoma kritumu raisīja zemāka ūdens pieplūde Daugavā, kā rezultātā lielajās hidroelektrostacijās (HES) saražots par 14% mazāk nekā 2018. gadā.  Kritums HES daļēji tika kompensēts ar termoelektrostaciju (TEC) pienesuma pieaugumu – salīdzinot ar 2018. gadu, lielajās TEC saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga līdz 2 822 835 MWh, saražojot par 4,1% vairāk nekā 2018. gadā.

2019. gadā vērojams patērētājas elektroenerģijas samazinājums kopumā par 1,5%, kas skaidrojams ar sezonālām izmaiņām pieprasījumā pēc elektroenerģijas, ko daļēji ietekmēja laikapstākļi.

Latvijas elektroenerģijas deficīts – kopumā 1 118 078  MWh – kompensēts ar importu no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kas savukārt to importēja no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm – Somijas, Zviedrijas un Polijas, kā arī trešajām valstīm – Krievijas un Baltkrievijas.

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn par 31% vairāk tika importēta elektroenerģija no ES valstīm.

Latvija 2019. gadā, tāpat kā iepriekš, elektroenerģiju importēja pārsvarā nakts stundās un brīvdienās, kad tā ir lētāka un tādējādi bija iespējams uzkrāt ūdeni Daugavas HES rezervuāros. Savukārt darba dienu maksimumstundās uzkrātais ūdens daudzums ļāva palielināt ražošanu un stabilizēt elektroenerģijas cenas līmeni Latvijas un Baltijas reģionā. Līdz ar to apskatā lietotais jēdziens "deficīts" ir starpība starp importu un eksportu, kas attiecināma uz trūkstošajām megavatstundām, nevis naudas plūsmām starp kaimiņvalstīm, norādīja "Augstsprieguma tīkls”.

"Augstsprieguma tīkla" Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un tā arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams uzņēmuma mājaslapā šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti