Elektroenerģijas cenu krīze: plāno papildu atbalstu lielajiem uzņēmumiem un pašvaldībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Koalīcijas partneriem un valdībai šonedēļ jāvienojas par atbalsta pasākumiem elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ. Plānots virzīt sadales tīkla tarifa samazinājumu un mājokļa atbalsta maksājumu, par kura saņēmēju loka plašumu vēl paredzamas diskusijas. Vienlaikus Ekonomikas ministrijā jau plāno papildu atbalsta pasākumus lielo uzņēmumu apgādāšanai ar elektroenerģiju ne par biržas cenām un papildu atbalstu pašvaldībām. 

Pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri nolēma nevirzīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ziemas mēnešos mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% elektroenerģijai, tā vietā par 50% mazinot sadales tarifu. Tas ļautu mājsaimniecībām ik mēnesi ietaupīt 3–10 eiro. Šāds risinājums izvēlēts, jo dod labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. PVN samazinājumam, kas netika atbalstīts, lielas labvēlīgas ietekmes uz uzņēmējdarbību nebūtu. 

Izskatīs dažādus atbalsta risinājumus kāpušo elektroenerģijas cenu dēļ
00:00 / 04:20
Lejuplādēt

Apspriešanai koalīcijā virzīta arī mājokļa pabalsta novirzīšana vairāk mājsaimniecībām. Sadales tarifa mazināšana neradītu robu valsts budžetā, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

"Nozīmīgs atbalsts kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem būs sadales tarifa samazināšana elektroenerģijai par 50%, izmaksas sedzot no CO2 emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem vairāk nekā 100 miljonu eiro," teica Plešs. "Tātad tas tiešā veidā neskars valsts budžetu."

Nepieciešamie likumu grozījumi Saeimai būtu jāskata jau šonedēļ un jācer, ka mazāku sadales tarifu varētu attiecināt jau uz rēķiniem par decembri,

pastāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Viņa rosinās koalīcijā pirms valdības sēdes apspriest ideju paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) par mājokļa pabalsta aprēķinu piekrita runāt pēc valdības sēdes. Tomēr zināms, ka pašlaik Labklājības ministrija rosinājusi ar speciālu koeficientu pabalstu aprēķināt vecuma pensijas saņēmējiem, kuri dzīvo vieni vai divatā, un personām ar invaliditāti, kuri dzīvo patstāvīgi, teica Indriksone.

"Labklājības ministrija piedāvā šī atbalsta saņēmēju loku paplašināt par nepilniem 7000 mājsaimniecību, kas, manuprāt, uz kopējo mājsaimniecību skaitu Latvijā un pat uz maznodrošināto mājsaimniecību skaitu ir ļoti maz," uzsvēra Indriksone. "Faktiski iznāk tā – ja tu esi maznodrošināts, tas vēl nenozīmē, ka tu kvalificējies mājokļa pabalstam. Tam šoziem vajadzētu būt ļoti plašam, koeficientu attiecinot uz daudzām iedzīvotāju grupām, nevis tikai pensionāriem un personām ar invaliditāti."

Ziemas turpmākajos mēnešos elektroenerģijas un citu komunālo pakalpojumu izmaksām nemazinoties, var nākties arī atgriezties pie šobrīd atliktā jautājuma par PVN likmes mazināšanu elektroenerģijai no 21 līdz 5%,

uzskata Indriksone.

"Mēs visus variantus glabājam atvilktnē, apzinoties, ka situācija var kļūt vēl sliktāka. Es domāju, ka janvāris un februāris vēl parādīs citas problēmas," sacīja Indriksone. "Tāpēc [ieceri par PVN samazināšanu elektroenerģijai] vēl varam lūgt izskatīt, protams, proporcionāli vēl arī vērtējot ienākumus no PVN. Ja cena aug, arī šie ienākumi aug, un mums ir apņemšanās šos papildu  ienākumus novirzīt gan atbalstam mājsaimniecībām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd arī nav viegli."

Atsevišķa saruna vēl gaidāma par atbalsta pasākumiem lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrija būšot gatava piedāvāt arī likumā noteikto iespēju par elektroenerģijas piegādi tieši uzņēmumam, nevis par biržas cenu, lai arī tas nozīmētu mazākus ienākumus "Latvenergo". Īstermiņa risinājumu ar daļēju iziešanu no biržas tirgus gatavojas rosināt arī Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Tās pārstāvis deputāts Armands Krauze stāstīja, ka piemēri nav tālu jāmeklē, jo šādu pieeju apsver, piemēram, Beļģija, Francija un Lietuva.

"Tātad daļu elektroenerģijas, ko pārdod vietējā tirgū, nepārdod par biržas cenām. Tāds risinājums ir, to drīkst darīt," teica Krauze. "Tas būtu viens ļoti efektīvs risinājums. Tas, ka Latvija kaut kādā laikā nevarētu saražot visu nepieciešamo elektroenerģiju, arī ir skaidrs. Taču šāds risinājums nebūtu nekāds pārkāpums un nebūtu jāpērk Krievijas enerģija vai kaut kas tamlīdzīgs. Nē, tā tas nav."

Kādubrīd apkures un gāzes tarifu pieaugums varētu likt šoziem gatavot arī papildus valsts atbalsta pasākumus pašvaldībām ar papildu aizdevumu vai atlikto maksājumu programmu vai tarifa starpības kompensēšanu, prognozēja Indriksone.

Pašlaik koalīcijā nav atbalstīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums samazināt PVN likmi gāzei, kam arī cena šogad ir būtiski kāpusi. Pašlaik vēl neesot citu piedāvājumu, kā samazināt apkures rēķinus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti