Šobrīd Latgalē reģistrēti 37 elektroauto, taču reģistrētais skaits neparāda reālo ainu, cik patiešām daudz ir šajā reģionā elektromobiļu. CSDD skaidroja – liela daļa auto tiek ņemti līzingā, līdz ar to kā auto īpašnieks reģistrēta līzinga kompānija vai banka. Taču ir skaidrs, ka arī Latgalē elektroauto parks kļūst lielāks. Latgalē šobrīd ir 15 CSDD izveidotas ātrās uzlādes stacijas.
"Vispieprasītākā stacija, protams, ir Rēzeknē, tā ir viena no senākajām uzlādes stacijām. Var teikt, kad Rēzeknes stacijā vismaz reizi dienā kāds elektroauto tiek uzlādēts, protams, vairāk ir uzlāžu vasarā. Otrā vietā ir Līvāni un trešajā vietā ir Daugavpils un Preiļi. Protams, ir arī stacijas, piemēram, Krāslavā vai Ludzā, kur gadā tiek veiktas daži desmiti uzlādes," stāstīja CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.
To, ka ātrās uzlādes stacijas ļauj ar elektroauto mērot jau krietni lielāku attālumu, nekā tas bija vēl pirms četriem gadiem, pārliecinājusies Iveta Balčūne, kura brauc ar videi draudzīgu vieglo automašīnu, ar elektroauto ir aizbraukusi no Latgales līdz Ventspilij. Tas šobrīd ir iespējams, jo ātro uzlāžu staciju skaits ir kļuvis krietni lielāks. Ar pilnu uzlādi, kas vasarā prasa 20–25 minūtes, var nobraukt ap 110 kilometriem, stāstīja Balčūne. Elektroauto ir Balčūnes darba mašīna Lūznavas muižā, to 2016. gadā iegādājās Rēzeknes novada pašvaldība.
Viņa atzina, ka auto izmantošanas ziņā ir ērts, tomēr uzlādes staciju skaitam būtu jābūt vēl lielākam, un trūkums esot arī tas, ka uzlādes stacijās infrastruktūra mēdz pievilt.
"Ziemā visbiežāk ir bijis tā, ka pie Rēzeknes uzlādes tu piebrauc klāt, un viņa nedarbojas, tikai tad, kad zvani konkrētajā brīdī uz tālruni, kas ir norādīts, tad cilvēks mēģina darīt, ko var. Pārstartē staciju, aicina mani atslēgt un ieslēgt, bet es pati esmu pieredzējusi triju mēnešu laikā trīs situācijas, kad stacija nedarbojas, stacijai ir vajadzīgs uzlabojums, un no Rīgas uz Rēzekni tiek aicināts speciālists," atzina Balčūne.
Vienu reizi speciālists bija jāgaida sešas stundas, vēl citā gadījumā diennakti. Tas, braucot ar elektroauto, rada stresu, ko darīt šādās situācijās. CSDD pārstāve Ieva Bērziņa atzina, ka tehniskas problēmas mēdz būt, taču tās nesot bieži. "Latvijas tirgū ienāk aizvien jauni elektroauto, un, protams, ar atšķirīgiem uzlādes mehānismiem, var būt kāda no šīm mašīnām ir īpaši jāpielāgo mūsu uzlādes tīklam. Un, protams, arī šīs mašīnas ar laiku nolietojas, līdz ar to tīri tehniski varētu būt kaut kādas problēmas konkrētam transportlīdzeklim veikt uzlādi mūsu stacijās."
Kā trūkumu Balčūne minēja arī to, ka ne pie visām uzlādes stacijām blakus ir labierīcības, iespējas nopirkt kafiju, kā tas ir degvielas uzpildes stacijās.
Turklāt ziemā pilna uzlāde prasa ne vairs 20 minūtes, bet jau 45 minūtes un pat vairāk.
Elektroauto darba vajadzībām izmanto arī Daugavpils Universitāte. Projektā universitāte pirms septiņiem gadiem iegādājās četrus šādus auto. Septiņu gadu laikā automašīnu nobraukums ir ap 150 000 kilometru. Daugavpils Universitātes Saimniecības daļas direktors Pēteris Kokins ir pārliecināts, ka auto ir ekonomiski izdevīgi, ātrās uzlādes stacijas gan viņi neizmanto, uzlādi veic paši.
"Tas nozīmē, ka viena uzlāde uz 120 kilometriem vasarā jums izmaksā 3,4 eiro ar PVN. Tāpat arī šiem automobiļiem nav jāmaina eļļa, nav jāpērk filtri. Vienkārši jāmaina riepas, bremžu kluči kā jebkurai automašīnai, un faktiski tas arī viss, kas jāmaina. Bet, ja ņemam vērā to cenu, ko viņi maksā... Sākotnēji automobiļi tika iegādāti projektā, kur daļēji to sedza arī valsts, tad, jā, ir izdevīgi, bet, ja jāmaksā pilna cena, tad grūti būtu, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja auto," atzina Kokins.
Tie, kuri brauc ar elektroautomašīnām, uzskata, ka šobrīd ātro uzlāžu staciju skaitam ir jābūt vēl lielākām, lai droši var braukt pa jebkuru izvēlēto maršrutu, zinot, ja kaut kur stacija nedarbosies, ir iespēja izmantot citu. Tāpat šobrīd šo auto cena attur no to iegādes. Pērn Latgalē gada laikā tika veiktas teju 800 elektroauto ātrās uzlādes, pieaugums katru gadu ir par 25–30%.
