Elektroapgādes uzņēmumiem jāpārskata tarifu paaugstināšana; valdība meklēs iespējas kompensēt tarifu pieaugumu no ES fondiem

Asas diskusijas sabiedrībā izsaukuši elektroapgādes uzņēmumu plāni paaugstināt tarifus. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" no nākamā gada 1. jūlija plānoja palielināt tarifus vidēji par 75%, savukārt elektrības pārvades operators "Augstspriegumu tīkls" tarifus plānoja palielināt no nākamā gada 1. marta. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kā abu uzņēmumu kapitāldaļu turētājām līdz 20. decembrim sagatavot un iesniegt valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" sagatavotos tarifu pieauguma projektus. Savukārt valsts meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai kompensētu tarifu kāpumu.

Elektroapgādes uzņēmumiem jāpārskata tarifu paaugstināšana; valdība meklēs iespējas kompensēt tarifu pieaugumu no ES fondiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Pirms diviem gadiem mēs saviem klientiem varējām elektroenerģijas sadales tarifu pat samazināt, bet šobrīd mēs esam spiesti šo tarifu celt. Tas, kas veido pamata sadārdzinājumu mūsu tarifā, ir divas svarīgākās komponentes. Viena ir "Augstsprieguma tīkla" tarifs, kas faktiski tieši nonāk mūsu tarifā un kam ir būtisks sadārdzinājums no nākamā gada, plānots vairāk nekā 100% apmērā. Un otrs ir elektroenerģijas cena, kas savukārt sadārdzina mūsu tā saucamo tehnoloģisko patēriņu, kas rodas, elektroenerģiju pārvadot tīklā. Protams, arī vispārējā inflācija, bet tas būtu tāds mazāk būtisks faktors," kāpēc elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram "Sadales tīkls" nepieciešams celt tarifus, skaidro uzņēmuma pārstāve Gunta Līne.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone pagājušajā nedēļā, tiekoties ar "Sadales tīkla" pārstāvjiem, uzsvēra, ka enerģētiskās krīzes laikā ir jāmeklē citi risinājumi, nevis jāceļ elektroapgādes tarifi.

"Protams, elektroenerģijas cenu, kas ļoti būtiski ir ietekmējusi tarifu pieaugumu, arī varētu novērtēt savādāk nekā tā brīža biržas cenu, kad projekts tiek iesniegts. To arī regulators ir atzinis, ka šis skaitlis, kas ir ievērtēts, būs jāmaina. Un, protams, izskanēja arī priekšlikums, ka varētu fiksēt šo elektroenerģijas cenu, noslēdzot līgumu par garantētu piegādi, par garantētu cenu, kas būtu kompromisa risinājums. Bet tai pašā laikā ļoti svarīgi būtu vērtēt tarifa elastības nosacījumu maiņu atbilstoši šai situācijai. Ļoti iespējams, varēs elastīgi piemērot tarifā šo daļu, kas ir neatkarīga no pakalpojumu sniedzēja, kā inflācija, elektroenerģijas cena, kas kompensē elektroenerģijas zudumus, tiks piemērota īsākā laika periodā, nevis uz visu tarifu periodu. Tā ka tarifa periods ir viens no atslēgas mehānismiem, kā šo tarifu varētu samazināt," skaidro Indriksone.

Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma politisku lēmumu kompensēt elektroenerģijas sadales tarifu kāpumu, un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka nākotnē meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības līdzekļus elektroenerģijas tarifu kāpumam. Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija  ir elektroapgādes uzņēmumu kapitāldaļu turētājas, tāpēc tām būs jāvērtē sagatavotie pakalpojumu tarifu projekti.

"Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir akcionārs VAS "Augstsprieguma tīkli" un, saņemot arī Ministru prezidenta rezolūciju, esam lūguši sagatavot "Augstsprieguma tīklam" visu nepieciešamo informāciju par elektroenerģijas tarifu pārskatīšanas pamatotību, kā arī lūdzam sagatavot novērtējumu uz ekonomiku un iesniegt visu šo informāciju Ekonomikas ministrijai, lai pēc tam jau 20. decembrī valdība varētu izskatīt šo informatīvo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību," stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. 

"Sadales tīkla" pārstāve Gunta Līne skaidro, ka, pārskatot tarifu projektu, uzņēmums nolēmis mainīt tarifu struktūru.

"Faktiski lielākā daļa izmaksu tīkla uzturēšanai, pakalpojumu nodrošināšanai ir tā saucamās fiksētās. Viņas nav atkarīgas no tā, cik daudz klients patērē elektroenerģiju. Un attiecīgi mums arī ir priekšlikums šai tarifu projektā mazināt tarifa mainīgo daļu, kas ir saistīta ar pārvadītām kilovatstundām, palielināt tarifa fiksēto daļu. Otrs, ko mēs arī darām, mēs apvienojam mājsaimniecības un juridiskos klientus, jo klientam ir vajadzīgs viena veida pieslēgums, un tad mēs šo jautājumu piedāvātu šajā tarifu projektā virzīt šādā veidā. Un, mūsuprāt, šis tarifs būs ar precīzāk attiecināmām izmaksām un savā ziņā, varētu teikt, taisnīgāks," skaidro Līne.

Kā nosaka likumdošana, iesniegtos tarifu projektus četru mēnešu laikā izvērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). 

"Tas, ka šobrīd ir publicētais paziņojums par tarifu vērtību, ir tas, ko var sagatavot komersanta vadība pati ar savu atbildību. Savukārt, ja iesaistās valsts kā īpašnieks, kā kapitāldaļu turētājs, tad ir iespēja pārskatīt arī šo izmaksu veidošanos lielākā mērogā. Ir premjera uzdevums līdz 20. decembrim sagatavot šos priekšlikumus, tas nozīmē, ka visdrīzāk jau pašās gada beigās vai nākamā gada sākumā komersantiem būs pietiekama informācija, lai to ņemtu vērā un pārrēķinātu pašu tarifu vērtības. Tā kā nākamā gada sākumā visdrīzāk būs publicētas tarifu vērtības.

Šobrīd sagaidām, ka tālāku tarifu precizēšanas rezultātā tie būs mazāki, nekā šogad iesniegtie un publicētie, un būs vieglāk saprotams, kādēļ tie mainās tieši tādā apmērā," norāda SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons.

"Augtsprieguma tīkls" izmaiņas tarifos plāno ieviest no 1. marta, "Sadales tīkls" – no 1. jūlija. Abi datumi vēl var mainīties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti