Kas gan tā par liberalizāciju, ja elektrības cenas pieaugs - šādu jautājumu pēdējo nedēļu laikā, kopš paziņotas gaidāmās elektrības cenas pēc tirgus atvēršanas, uzdod ne mazums Latvijas iedzīvotāju un arī politiķi. Tomēr diskusijās nereti tiek piemirsts fakts, ka esošie iedzīvotāju elektroenerģijas tarifi lielā mērā tiek subsidēti.
Elektrības patieso cenu ļauj noteikt tirgus, kurā konkurē vairāki piegādātāji, un konkurence šo piegādātāju vidū arī nepieļauj tās nepamatotu kāpumu, norāda „Latvenergo” regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.
Bieži mēdz jautāt, kādēļ elektroenerģijas tirgū vispār būtu nepieciešama liberalizācija. Kāpēc nevar atstāt visu pa vecam? Tāda īsa un klasiska atbilde uz šo jautājumu no ekonomista viedokļa būtu - konkurējoša vide jebkurā gadījumā nodrošinās zemāko cenu par preci vai pakalpojumu, tā darbojas kā efektivitātes dzinējspēks.”
„Latvenergo” pārstāvis skaidro - lai pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas cīnītos ar elektrības deficītu un cenu kāpumu, Baltijas valstis saņēma atbalstu no Eiropas Savienības jauniem elektropārvades savienojumiem ar Ziemeļvalstīm, no kurienes būs pieejama salīdzinoši lētāka elektrība. Tomēr šis atbalsts tika piešķirts ar nosacījumu, ka Baltijas valstīm elektrības tirgus jāpārveido pēc Ziemeļvalstu parauga.
„Šī apņemšanās, mums, Baltijas valstīm, garantē starpsavienojumus ar Ziemeļvalstīm, kas bagātas ar hidroresursiem, un tur vēsturiski novērotas zemākas elektroenerģijas cenas nekā Rietumeiropā un Centrāleiropā, un kur nu vēl Baltijas valstīs. Taču šī iespēja uzliek mums zināmus pienākumus harmonizēt tirgu tā, kā to saprot Ziemeļvalstīs,” saka Ločmelis.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs uzsver, piemēram, pat ja tirgus liberalizācija tiktu atlikta, tas nekādā veidā nenovērsīs cenu kāpumu nākotnē:
„Neatkarīgi no tā, kad tirgus liberalizācija notiks, 1.aprīlī vai pēc pusgada, jebkurā gadījumā visas kompleksās problēmas būs jārisina. Un tās problēmas, diemžēl neatšķirsies, jo mēs pietiekami ilgi esam dzīvojuši ar subsidētu tarifu, kas arī veido lielāko elektrības cenas pieauguma daļu. Nevis pats tirgus atvēršanas fakts, bet tas, ka mēs atceļam subsīdijas tarifiem.”
Ekonomistu vidū valda viedoklis, ka vispārēja elektrības cenu subsidēšana nav efektīvs sociālās politikas instruments, jo tas izkliedēti sasniedz visus iedzīvotājus. Savukārt novirzot līdzvērtīgus atbalsta līdzekļus tiem iedzīvotājiem, kuriem klājas visgrūtāk, ieguldījums sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā būtu ievērojami lielāks.