Grozījumi noteic, ka šogad tiks saglabāti regulētie elektroenerģijas tarifi, un mājsaimniecības par elektrību varēs maksāt saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem, iepriekš skaidroja par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Lēmums iesaldēt elektrības tarifus guvis negatīvu vērtējumu, jo tiem uzņēmumiem, kuri gatavojās sākt darbību mājsaimniecību elektrības tirgū, tas sniedz vēstījumu par Latviju kā par neprognozējamu valsti. Turklāt regulators paudis arī bažas par to, ka likumprojekts izstrādāts sasteigti un var radīt tiesiskas sekas.
Deputāte, Tautsaimniecības komisijas pārstāve Zanda Kalniņa - Lukaševica (Reformu partija) gan uzsver, ka, izstrādājot grozījumus, darīts viss, lai novērstu iespējamās pretenzijas no Eiropas Komisijas.
„Mēs esam atraduši redakciju, kas šādus draudus mazina. [..] Arī uz ielas var uzkrist ķieģelis uz galvas, tāpēc ne par vienu jautājumu neņemos teikt 100%, bet ir darīts viss, lai nebūtu šādu draudu. Un ir skaidrs, ka 1.aprīlī elektrības cenas necelsies,” sacīja deputāte.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis atzīst, ka lēmums radīs arī finansiālas sekas valsts budžetam un energokompānijai "Latvenergo", tomēr, pēc viņa domām, šobrīd nepieciešamība izvairīties no politiskiem satricinājumiem valstī būtu jāvērtē kā prioritāra.
Ķirsis norādīja, ka Latvijas uzņemtās saistības pieļauj, ka tirgu atver pēdējā brīdī – 2015.gadā, bet šis lēmums Latvijai „savā ziņā kaut ko maksās”, piemēram, „Latvenergo” būs jāmaksā lielāki procenti par kādu kredītu.
Asāko kritiku likuma grozījumiem veltīja bijušais Sabiedrisko pakalpojuma regulatora padomes loceklis, deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņas centrs"), kurš atgādināja, ka pret Latviju jau iepriekš Eiropas Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru.
„Kā šīs jomas eksperts uzskatu, ka šādu piedāvāto likumprojektu nav iespējams sekmīgi īstenot. Turklāt tas ir neatbilstošs un pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām - gan Latvijas, gan Eiropas Savienības. [..] Šāda likumprojekta mērķa, kas ir pretrunā ar direktīvas pamatprincipiem, tieša un atklāta paušana, ņemot vērā jau iepriekš notikušo pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti, nenoliedzami novedīs pie jaunas, turklāt atkārtotas un vēl vieglāk pierādāmas pārkāpumu procedūras pret Latvijas valsti,” brīdināja Zariņš.
Ekspertu aplēses liecina, ka kopumā valsts, apturot elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, var zaudēt pat vairākus desmitus miljonus latu, kamēr finansējums mazturīgo elektrības lietotāju atbalstam, par kura principiem politiķiem tā arī neizdevās vienoties, šogad bija iecerēts aptuveni 3,8 miljonu eiro apjomā.
Likuma grozījumu autori savukārt norādījuši, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai plašāk informētu iedzīvotājus un kvalitatīvi sagatavotu sociālā atbalsta mehānismu mazturīgajām mājsaimniecībām.
Šie likuma grozījumi neparedz izmaiņas attiecībā uz obligātās iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanas mehānismu, kas izveidots, lai kompensētu OIK pieaugumu un nepaaugstinātu OIK izmaksas elektroenerģijas patērētājiem, norādīja deputāts, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija). No šī gada janvāra darbojas elektroenerģijas lietotāju fonds, kas tiek finansēts no uz trim gadiem ieviestā subsidētās enerģijas nodokļa elektroenerģijas ražotājiem. Fonda līdzekļi tiek izmantoti, lai kompensētu OIK pieaugumu.
Pieņemot 2014.gada valsts budžetu, Saeima pērn rudenī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja no šī gada aprīļa pilnībā atvērt elektroenerģijas tirgu. Pakāpeniska elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā tika sākta jau 2007.gadā, iesaistot tajā uzņēmumus.
Iepriekš bija plānots, ka elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām tiks atvērts no 1.aprīļa, un tika prognozēts, ka līdz ar to pieaugtu elektrības cenas, daļai patērētāju cenu kāpums varētu sasniegt pat 40%.
Koalīcija februārī pieļāva, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanu varētu atlikt uz nenoteiktu laiku, taču pēc premjerministres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) tikšanās ar „Latvenergo” secināts, ka cenas pieaugs arī, neatverot tirgu, tāpēc politiķi sprieda, ka nav vērts procesu novilcināt. Ministri sāka spriest par kompensācijām trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, lai pasargātu viņus no strauja cenu kāpuma, taču pie galīgā lēmuma nenonāca un vienojās tomēr tirgus atvēršanu atlikt līdz 1.janvarim.
