Septembrī kopumā Latvijā patērētas 531 379 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 6,8% mazāk nekā augustā un par 9,7% mazāk nekā 2021. gada septembrī. Patēriņa izmaiņas tiek saistītas ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu – augustā tika sasniegta vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas, kas septembrī, pēc rēķinu saņemšanas, lika meklēt iespējas patēriņu samazināt.
Patēriņa samazinājums vērojams arī pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā.
Tāpat uzskaitītā patēriņa samazinājumu mājsaimniecībās veicināja mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana.
2021. gada septembrī Latvijā uzstādītās mikroģenerācijas jauda bija 16 MW, bet šogad septembrī – jau 80 MW. Patlaban, saskaņā ar spēkā esošo kārtību, tiek uzskaitīts tikai tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums, bet ne viss mikroģenerācijā saražotais. Daļa no tā tiek patērēta saražošanas brīdī, kas savukārt mazina mājsaimniecību vajadzību pirkt elektroenerģiju no tīkla.
Kopumā septembrī Latvijā saražotas 201 135 MWh elektroenerģijas, kas ir par 22% mazāk nekā augustā un par 38% mazāk nekā 2021. gada septembrī.
Daugavas HES septembrī saražots par 28% mazāk nekā augustā, lielajās koģenerācijas stacijās – par 27% mazāk, vēja elektrostacijās vērojams 11% pieaugums, biomasas stacijās ir kritums par 6%, savukārt biogāzes stacijās – samazinājums par 2%. Pārējie elektroenerģijas ražošanas veidi nav būtiski ietekmējuši kopējo elektroenerģijas ražošanas bilanci Latvijā.
Lai gan elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir nokrities nepieredzēti zemu pēdējo gadu laikā,
būtiski samazinājusies arī ražošana, kā rezultātā elektroenerģijas patēriņu ar vietējo ģenerāciju ir izdevies nosegt 38% apmērā.
Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada augusta, trūkstošais elektroenerģijas apjoms – 330 244 MWh – tika importēts no kaimiņvalstīm.
2022. gada septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 350,99 eiro par MWh, kas ir par 25% mazāk nekā augustā, bet attiecībā pret 2021. gada septembri cena ir par 184,2% augstāka.
Septembrī, lai gan Baltijā vērojams elektroenerģijas cenu kritums caurmērā par 25% līdz 35%, elektroenerģijas cenas ir augstas un pārsvarā nav nokritušas zem jūlijā fiksētā līmeņa. No Baltijas un tās starpsavienotajām tirdzniecības zonām septembrī elektroenerģijas cena, salīdzinot ar jūliju, zemāka ir bijusi tikai Igaunijā un Polijā.
Cenu samazinājums saistāms ar energoresursu, īpaši dabasgāzes, cenu kritumu, kā arī nelielu samazinājumu CO2 izmešu kvotu cenās, kā arī ar patēriņa samazinājumu, kā rezultātā cenu biržā noteica lētāki piedāvājumi.
Septembrī salīdzinājumā ar augustu par 10% samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltiju, ko izraisīja patēriņa kritums 8,6% apmērā Baltijā pēc karstā augusta. Tā no Polijas importēts par 62% mazāk, no Zviedrijas – par 11% mazāk, bet imports no Somijas ir nebūtiski pieaudzis.
